Vēstniecības vēsture
Diplomātiskās attiecības starp Igaunijas Republiku un Latvijas Republiku 1918.-1919. 1921.gadā Baltijas valstis atzina viena otru de jure.
1919.gada 13.martā kā pirmais Igaunijas oficiālais pārstāvis Latvijā tika nosaukts 26 gadus vecais sakaru virsnieks Juliuss Jirgensons, kas 1919.gada maijā Rīgā atklāja pirmo Igaunijas konsulātu. Tā paša gada beigās J. Jirgensons tika iecelts par Igaunijas militāro atašeju Latvijas Republikā. 1919.gada 14.jūlijā par Igaunijas konsulu un Igaunijas pārstāvi Latvijā kļuva Theodors Tallmeisters, Igaunijas draudzes mācītājs Rīgā; tika izveidota Igaunijas Republikas vēstniecība. 1919.gada beigās par Igaunijas vēstnieku Latvijas Republikā iecēla Karlu Korneli. Rīgas Igaunijas vēstniecībā par kurjeru sāka strādāt Igaunijas diplomātijas grand old man Ernsts Jāksons, kas vēlāk kļuva par Igaunijas pirmo vēstnieku ANO. 1921.gadā Igaunijas Republika savu pārstāvniecību vajadzībām Rīgā nopirka ēku Skolas ielā 13, kur Igaunijas vēstniecība atrodas arī šodien.
Igaunijas pārstāvji – pilnvarotie ministri un vēstnieki – Rīgā:
1929. – 1922. Aleksanders Hellats (sākumā pilnvarotais lietvedis)
1922. – 1928. Juliuss Seljamā
1928. – 1931. Eduards Virgo
1933. – 1937. Karls Mennings
1937. – 1940. Hanss Rebane
Igaunijas Republikas Vēstniecība Rīgā darbu atjaunoja 1992. gada 25. augustā. Vēstniecību atklāja Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Jāns Manitskis, no Latvijas puses atklāšanas ceremonijā piedalījās premjerministrs Ivars Godmanis un aizsardzības ministrs Dainis Turlais. Sākotnēji vēstniecības telpas atradās Rīgā, Nometņu ielā 62. Sākot no 1995.gada vēstniecība atkal atrodas Skolas ielā 13.
Igaunijas ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki Rīgā:
1992. – 1993. Leili Utno
1994. – 1998. Tomass Tīvels
1998. - 2002. Juhans Haravē
2002.- 2006. Tomass Luks
2006. -2010. Jāks Jeerīts
2010 Mati Vaarmann
 
|
