Estonian Embassy in Riga :: Jaunumi

Eiropas diena 2012

Wed, 16 May 2012 09:12:27 GMT

12. maijā Rīgā Eiropas dienas ietvaros notika Velo-parāde, kurā piedalījās arī diplomāti, pazīstami velobraucēji un parādi īpaši neparastu padarīja arī frīkbaiki. Velo-parādes mērķis bija veicināt zaļā transporta izmantošanu Rīgas ielās un palīdzēt rīdziniekiem būt jauniem ne tikai garā, bet arī miesā. Šajā velobraucienā, ideju atbalstot, piedalījās arī pārstāvis no Igaunijas Republikas Vēstniecības– Vēstniecības vadītāja vietnieks Mēliss Ojaso (Meelis Ojasoo)

Tāpat kā citi pasākuma atbalstītāji, arī Igaunijas Vēstniecība bija sagatavojusi balvas Eiropas dienas 2012 loterijas uzvarētājiem – attēlu grāmatu ar Tallinas pilsētas skatiem un krūzi ar Eduard Wiiralt zīmējumu. Eduard Wiiralt mākslas vēsturē tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Igaunijas grafikas meistariem 20. gadsimta pirmajā pusē.

Vairāk informācijas par Eiropas dienu no http://www.es.gov.lv/eiropa-isuma/eiropas-diena-latvija/es-darza-svetki

Par Eiropas dienu
1950.gada 9.maijā – piecus gadus pēc II pasaules kara beigām – Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanam radās plāns apvienot Eiropas valstu ogļu un tērauda nozares, lai tā novērstu vēl viena kara iespēju. Šī ideja īstenojās un kļuva par Eiropas Savienības sākumpunktu, tāpēc 9.maiju visā Eiropas Savienībā atzīmē kā Eiropas Dienu.

Pasākuma organizatori: Ārlietu ministrija / Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā / Eiropas Parlamenta Informācijas birojs / Labklājības ministrija / Rīgas dome / Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecības Rīgā.

Pasākumu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

„Minifacts about Estonia“ aplikācija viedtālruņiem

Wed, 16 May 2012 09:05:45 GMT

Igaunijas Republikas Statistikas dienests jau otro reizi ir izdevis viedtālruņa aplikāciju populārajam izdevumam „Minifacts about Estonia“. Pagaidām šī versija ir pieejama tikai iPhone īpašniekiem: http://itunes.apple.com/us/app/minifacts-about-estonia/id454423544?mt=8
bet jau pēc pāris nedēļām aplikācija būs pieejama arī viedtālruņiem, kas darbojas uz Android platformas.

Uz Latvijas ekrāniem redzama Igaunijas, Baltkrievijas un Latvijas kopražojuma filma “Vientuļā Sala”

Fri, 11 May 2012 11:45:38 GMT

2012. gada 13. aprīlī kinoteātrī Splendid Palace notika Igaunijas (Lege Artis Film), Baltkrievijas (Belarusfilm) un Latvijas (studija F.O.R.M.A.) kopražojuma filma “Vientuļā Sala”. Uz pirmizrādi ieradās arī filmas režisors Pēteris Simms no Igaunijas un filmas operators no Baltkrievijas Vadims Potajevs. Filmā piedalās visu triju valstu aktieri.

Kā par filmas sižetu raksta interneta portāls www.tvnet.lv: Sev netipiskajā ekstrēmu piedzīvojumu meklētājas lomā iejutusies pazīstamā igauņu dziedātāja, aktrise Lēna Kurmā, kura pārstāvējusi savu valsti arī Eirovīzijas dziesmu konkursā. Savukārt mašīnists ir Juhans Ulfsaks - viņa tēvs gan dzīvē, gan šajā filmā ir slavenais igauņu aktieris Lembits Ulfsaks.

Filmas atbalstītāji:

Latvijas Kino centrs, Igaunijas filmu fonds, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Baltkrievijas Kultūras ministrijas kino departaments un Eiropas Savienības “Media” programma. Filmēšanas darbus Latvijā atbalstījis AS "Latvijas dzelzceļš", SIA "LDz Cargo" un AS "Pasažieru vilciens"

Filmas treileris: http://studioforma.lv/filmas/spelfilmas/vientula_sala/video

Kinoteātris Splendid Palace http://www.splendidpalace.lv/en/movies/view/237

Dzejas brauciens

Tue, 08 May 2012 11:44:25 GMT

www.dzejasbrauciens.com

Igaunijas Republikas Vēstniecība atbalsta Freedom Film Festivālu

Fri, 20 Apr 2012 09:49:26 GMT

20 gadus pēc dzelzs priekškara krišanas ir radusies jauna paaudze, kam par laimi nav nācies cīnīties par savu brīvību, un tai politiskā brīvība ir pašsaprotama lieta. Igaunijas Republikas Vēstniecība atbalsta Pirmo Rīgas Freedom Film festivālu, kas ir veltīts tam, lai veicinātu izpratni par politiskajām brīvības cīņām, kas pasaulē turpinās ik dienas. Festivālā tiks rādītas gan starptautiskas, gan Baltijas valstu filmas, kas uzsver brīvības nozīmīgumu un stāsta par sabiedrībām, kas vēl līdz šim par to cīnās.

Festivālā piedalīsies arī Jāks Kilmi (Jaak Kilmi) un Kiurs Ārma (Kiur Aarma) ar savu dokumentālo spēlfilmu “Disco & Atomic war” (Disko ja tuumasõda), kas stāsta par īpatnēju informācijas karu, kur totalitārais režīms sastopas aci pret aci ar popkultūras varoņiem. „Saskaņā ar šīs bezrūpīgās un informatīvās filmas vēstījumu naktīs demonstrētajām ziepju operām un diskotēkās uzņemtajiem materiāliem bija tikpat liela ietekme uz Padomju Savienības sabrukumu cik jebkurai politiskajai kustībai.” (www.freedomfilm.lv)

Festivāls noritēs no 12 līdz 18 maijam, filmu programmu varat aplūkot šeit: http://www.freedomfilm.lv/program

Biļetes var iegādāties Splendid Palace biļešu kasē: Elizabetes ielā 61 Rīgā, www.splendidpalace.lv un “Biļešu serviss” kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv

Filmas Disco & Atomic war treileris: http://www.youtube.com/watch?v=CX9L0MS-ARs

Viktorīna Estonia Quiz 2012

Mon, 05 Mar 2012 09:40:20 GMT

Vai esat jau izplānojis vasaras brīvdienas/ atvaļinājumu?

Ja nē, mēs varam piedāvāt lielisku iespēju- pavadīt skaistas un aizraujošas vasaras brīvdienas Igaunijā!

Igaunijas Ārlietu ministrija pasludina, ka jaunā Estonia Quiz 2012 ir atklāta!

Viktorīnu atradīsit lapā http://quiz.mfa.ee/. Interneta saites uz viktorīnu ir atrodamas arī Ārlietu ministrijas mājas lapas angļu valodas versijā http://www.vm.ee, kā arī visu Igaunijas vēstniecību un ārvalstu pārstāvniecību mājas lapās.

Viktorīna ir angļu un krievu valodās, 12 jautājumi ar atbilžu variantiem par dažādiem Igaunijas dzīves jautājumiem. Atbildēt uz jautājumiem noteikti palīdzēs viktorīnas mājas lapā norādītās interneta lapas.

Galvenā balva ir bezmaksas ceļojums uz Igauniju divām personām, ieskaitot lidojumu, nakšņošanu, ēdināšanu, pilsētas ekskursijas un daudz ko citu. Papildus tiks izlozētas arī citas balvas, ieskaitot ceļojumus Igaunijā.

Viktorīna tiks oficiāli slēgta 31. maijā, uzvarētājus paziņos 2012. gada 5. jūnijā.

Īpašs paldies visiem sponsoriem! Bez viņu palīdzības mēs nevarētu piedāvāt tik lieliskas balvas!

Veiksmi, un tiksimies Igaunijā!

Informācija: vminfo@vm.ee

Igaunijas režisors Latvijas Nacionālajā teātrī.

Mon, 16 Apr 2012 12:34:01 GMT

Tallinas pilsētas teātra galvenais režisors un scenogrāfs Elmo Niganens (Elmo Nüganen) nākamajā sezonā Latvijas nacionālajā teātrī uzvedīs slavenā Antona Hansena Tammsāres darba „Dzīves un mīlestība“ dramatizējumu, kurā piedalīsies daudzi Latvijas nacionālā teātra aktieri.

Igauņu kinovakars Rīgā

Fri, 13 Apr 2012 11:44:12 GMT

Igaunijas vēstnieks Latvijā piedalījās komunistiskā režīma upuru atceres pasākumā

Tue, 27 Mar 2012 07:23:11 GMT

Mati Vārmans (Mati Vaarmann), Igaunijas Republikas vēstnieks Latvijā svētdien, 25.03.2012., piedalījās komunistiskā režīma upuru atceres pasākumā, kurā viņš noturēja runu. Vēlāk kopā ar Lietuvas Republikas vēstnieku Latvijā Ričardu Deguti devās gājienā uz Brīvības pieminekli, kur kopā ar Latvijas Republikas valsts prezidentu Andri Bērziņu nolika ziedus.

Vairāk par pasākumu lasiet Daces Kokarevičas rakstā Latvijas Avīzē: http://ej.uz/saiteLAT

Dzimtās valodas dienas atzīmēšana

Wed, 14 Mar 2012 12:45:07 GMT

Igaunijas Republikas vēstniecība Rīgā 14. martā atzīmēja dzimtās valodas dienu ar ziedu nolikšanu pie Kristjana Jāka Petersona (Kristjan Jaak Petersoni) kapakmens un ar pasākumu vēstniecības telpās, kurā piedalījās Latvijas Universitātes studenti, kas apgūst igauņu valodu. Pasākumā studenti lasīja igauņu dzejnieku dzeju un centīgākajiem studentiem Igaunijas Vēstniecības Latvijā vēstnieks Mati Vārmans (Mati Vaarmann) pasniedza atzinības balvas.

Stipendijas studijām, kursiem un pētnieciskajam darbam Igaunijā

Mon, 19 Mar 2012 12:25:37 GMT

Stipendijas studijām, kursiem un pētnieciskajam darbam Igaunijā, pieteikšanās līdz 16. aprīlim.

Sadarbībā ar Igaunijas Republikas Arhimēda fondu, latviešu studenti un augstskolu mācībspēki var pieteikties uz šādām stipendijām:
• 1-10 mēnešus ilgām stipendijām bakalaura, maģistra un doktora programmu studentiem (kopā studentiem pieejamais mēnešu skaits - 50);
• Līdz 3 mēnešu ilgām stipendijām augstskolu mācībspēkiem un pētniekiem (kopā paredzēti 9 mēneši);
• Stipendijas dalībai vasaras kursos igauņu valodas un kultūras apguvei. 2012.gadā tiek piedāvāti divi vasaras kursi – Tartu Universitātē no 30.jūlija līdz 10.augustam un Tallinas Universitātē no 16.jūlija līdz 3.augustam.
Stipendijām jāpiesakās līdz 16. aprīlim. Avots un sīkāka informācija par stipendijām un pieteikšanās procesu: Valsts izglītības attīstības aģentūras mājas lapa:
http://www.viaa.gov.lv/lat/starpvalstu_sadarbiiba/stipendijas/stipendiju_piedavajumi/?text_id=13908

Galerija Bastejs un Igaunijas vēstniecība aicina uz Jüri un Ivi Arrak izstādes atklāšanu

Fri, 09 Mar 2012 09:16:34 GMT

Igauņu-latviešu tulkotāju balvu šogad saņem Kalevs Kalkuns (Kalev Kalkun)

Thu, 16 Feb 2012 14:06:27 GMT

Šī gada igauņu-latviešu tulkotāju balvu saņēma Kalevs Kalkuns par Noras Ikstenas romāna “Jaunavas mācība” tulkošanu igauņu valodā. Diemžēl Kalevs Kalkuns apbalvošanas ceremonijā personīgi piedalīties nevarēja, tādēļ balvu viņa vietā saņēma viņa sena draudzene Anna Žīgure.

Tulkotāja balvu pasniedza Igaunijas un Latvijas ārlietu ministri Edgars Rinkevičs un Urmass Paets (Urmas Paet).

2010. gadā apbalvojumu saņēma Maima Grīnberga un 2011. gadā Guntars Godiņš.

Igaunijas Republikas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa runa Igaunijas Republikas 94. gadadienā

Mon, 27 Feb 2012 12:25:06 GMT

Tartu, Vanemuines teātrī, 2012. gada 24. februārī

Mīļie tautieši,

mēs visi kopā veidojam Igauniju. Šodien un šovakar, kā jau 24. februārī ierasts, mums ir laiks gan izjust lepnumu, gan arī runāt par savu valsti ikvienā Igaunijas mājā un arī šeit - zālē. Šis ir laiks uzdot jautājumu: kā klājas mūsu valstij, sabiedrībai, ikvienam tās cilvēkam?

Neuzskatīsim Igaunijas dzimšanas dienu tikai par kādu no rituāliem, kurā kā valstisku tradīciju redzam karoga pacelšanu un parādi, bet dienas beigās klausāmies pamācības no kanceles. Tādēļ jāviļas būs tiem, kas šodien ar prezidenta muti vēlas kādu beidzot nosodīt. Nē, lai šodien vēl vairāk kā parasti mums būtu vēlme domāt un izprast, kas ir šī zeme, kas ir šī mūsu Igaunijas dzīve.

Vai Igaunija ir tikai vieta, kurā dzīvojam, jo nejauši esam šeit piedzimuši? Varbūt tā ir tikai kāda vieta uzņēmējdarbības veikšanai? Vai arī īslaicīgs uzgaidāmais placdarms tālākajai karjerai? Varbūt tomēr tā ir kaut kas vairāk, kaut kas tāds, kam piemīt arī savs īpašs, atpazīstams – labā ziņā atpazīstams – veids kā kārtot lietas, uztvert dzīvi un apkārtējos cilvēkus? Varbūt tā ir vienkārši mājas?

Mūsu jautājumos ir bieži jūtamas šaubas gan par savām izvēlēm, gan arī par valsti. Šajā neapmierinātības pilnajā ziemā mūs nomoka arvien pieaugoša nedrošība: kas ar mums būs? Jo ostas, kurp esam stūrējuši savus kuģus, arī pašas ir izrādījušās atrodamies vētras varā.

Kas ar mums notiks, ja nav droša Eiropas nākotne, un, ja par šo nedrošību mums skandina no visām pusēm? Kas ar mums notiks, ja kritīs eiro? Kas notiks, ja Amerikas Savienotās Valstis atkāpsies no Eiropas? Kas ar mums notiks, ja cilvēki pametīs Igauniju? Kas notiks ar dzīvi laukos, ja tur paliks aizvien mazāk cilvēku?

Kas notiks ar mūsu Igaunijas dzīvi?

Es raizējos, ka esam aizgājuši pārāk tālu savas valsts un savu izvēļu nosodīšanā. Prasīgums pret valsti, pret tiem, kas ir pie varas un sevi ir absolūti vietā. Tas pat ir neizslēdzams, un no tā nedrīkst atkāpties ne par mata tiesu. Taču šim prasīgumam būtu jābūt taisnīgam un prātīgam.

Draugi,

sāksim ar Eiropu.

Eiropas Savienības nākotne ir 500 miljonu cilvēku dalītas raizes. Tā vienkāršā patiesība, ka dzīve uz aizņēmumu jeb nākotnes rēķina nav ilgtspējīga, beidzot, un nelaimīgā kārtā daudziem ir kļuvusi skaidra. Jo tas, ko kādreiz uzskatīja par nākotni, ir kļuvis par tagadni, un klāt ir samaksas stunda. Taču nav, ar ko samaksāt, jo nākotnes solījumi ir devalvējušies.

Mēs jūtam netaisnību, ja tiem, kuri ir rīkojušies atbildīgi un vismaz šķietami ir trūcīgāki, ir kaut vai daļēji jāatmaksā bezatbildīgo parādi.

Taču vai solidaritātes izsīkšana ir Igaunijas interesēs? Viegli ir rādīt ar pirkstu un sacīt: viņi tur. Taisnīgs sašutums ir salds. Taču vai tas ilgākā perspektīvā ir arī noderīgs? Acīmredzot nē.

Vai mums būtu labāk, ja mēs atrastos tālāk no Eiropas notikumiem? Diez vai.

Padomāsim par alternatīvu. Bez Eiropas Savienības mēs šodien nebūtu NATO. Bez NATO mūsu drošības sistēma nebūtu tik nostiprināta. Bez eiro mūsu ekonomikas atlabšana un pielāgošanās nemaz nebūtu tik ātra, kāda tā ir bijusi. Nebūtu tik daudz investīciju, šaubas par nacionālās valūtas izdzīvošanu būtu daudz augstākas, un procenti citi. Piemēram, mājokļa aizņēmuma klients, kas atrodas no mums tieši dienvidos, par savu aizņēmumu tur maksā apmēram par ceturtdaļu augstāku cenu kā šeit. Uzņēmējdarbības sektoru mēs nemaz nesalīdzināsim.

Eiropas krīze būtībā nav monetārās sistēmas krīze. Tā ir valstu finanšu politikas krīze, kuras risinājuma atslēga atrodas problemātiskajās valstīs. Igaunijas uzdevums ir apņēmīgi piedalīties tādas sistēmas veidošanā, kurā līdzīgas krīzes vairs nevarētu atkārtoties.

Ir svarīgi, lai Igaunijas balss šajā debatē būtu skaidri sadzirdama. Neaizmirsīsim, ka eiro zonā šobrīd ir tikai četras valstis, kuru kredītreitings ir augstāks nekā Igaunijai. Mēs radām uzticamību, mēs esam piemērs tam, ka Eiropas noteikumiem nav ne vainas: tos ievērojot, problēmās nenonāk.

Savstarpēja uzticēšanās, kas Eiropas Savienībā ir ļoti cietusi, jo kāda dalībvalsts ir uzticēšanos izmantojusi ļaunprātīgi, ir jāatjauno. Visas Eiropas Savienības mērogā. Ja tas neizdosies, daudz iespējamāka par visas savienības sabrukumu ir tās centrēšanās ap tām valstīm, kurās savstarpējā uzticēšanās joprojām pastāv.

Eiropas apvienošanās nav notikusi pretēji ekonomiskajai loģikai, bet gan vadoties pēc tās. No tā izriet mana pārliecība, ka valstis, kas uzticēšanos nav izmantojušas ļaunprātīgi, pārdzīvos arī šo ilgo Eiropas krīzi.

Igaunijai ir iespēja izmantot šodienas stāvokli, lai vēl vairāk nostiprinātu savu lomu Eiropas Savienībā, piemēram, IT nozarē. Būsim godīgi, Eiropā ir maz to valstu, kurās kompetence tādos jautājumos kā interneta brīvība vai e-pakalpojumi būtu tik liela. Mums noteikti nav jādomā, ka citi šajā nozarē ir par mums gudrāki. Protams, lai mūsu speciālistu balsis tiktu sadzirdētas citur, viņos ir rūpīgāk jāieklausās arī mājās.

Parunāsim par drošību.

Eiropas drošība 20 gados ir būtiski mainījusies. Amerikas Savienotās Valstis samazina savu klātbūtni Eiropā, un Eiropas valstis neiegulda aizsardzībā tik daudz kā agrāk, taču tomēr cer, ka Amerika sniegs tām palīdzību tāpat kā tā to ir darījusi pēdējos 70 gadus. Igaunijas izvēle pildīt savu pienākumu un tērēt divus procentus no IKP valsts aizsardzībai ir viens no iemesliem, kādēļ NATO turpina atbalstīt Baltijas debesu gaisa aizsardzības misiju. Un šis lēmums nenāca tik viegli, kā mēs to būtu vēlējušies.

Domāsim, un es uzsvēršu - tieši šeit un tagad, par mūsu jaunajām sievietēm un vīriešiem, kas kā karavīri dien NATO misijā Afganistānā, un ir cietuši smagus zaudējumus. Un domāsim tagad par NATO pamatprincipu savstarpēji aizsargāt savus sabiedrotos. Igaunijas drošības sistēmai dalība NATO ir neaizvietojama.

Un tagad runāsim par mājām.

Kas ar mums notiks, ja aizvien vairāk cilvēku aizbrauks no Igaunijas? Mums ir jāsaprot, ka, ja robežas ir atvērtas, cilvēki pārvietojas. Ja ir brīvība, tas ir neizbēgami, vai pieņemam mēs to vai nē. Mūsdienīgs, brīvībā dzīvojošs cilvēks neatbalsta piespiedu dzīvesvietu, un ar spēku nevienu noturēt nevar. Arī vulgāri marksistiskā pieeja, ka viss ir atkarīgs tikai no algas, nav absolūta.

Esmu atkārtoti uzsvēris, ka mūsu pašu attieksme pret līdziedzīvotājiem nemaz nav tā mazākā problēma. Ar kļūdu meklēšanu un uzsvēršanu, skaudību un ļaunumu pret līdzcilvēkiem tālu netikt. Arī valsts bieži vien nav laipnāka – ar neelastīgu attieksmi pret atnākošo un aizejošo cilvēku problēmām, vai tā būtu bērna skolas gaitu turpināšana, bērnudārza vietas piešķiršana vai uzturēšanās atļaujas piešķiršana laulātajam – ārzemniekam, tiek kavēta cilvēku atgriešanās. Sistēmai būtu jāpielāgojas cilvēku uzvedībai, kas ir mainījusies, nevis jācenšas veidot cilvēkus atbilstoši sistēmai.

Manas dāmas un kungi,

kas notiks ar mūsu Igaunijas dzīvi ārpus lielajām pilsētām?

Esmu patiesi noraizējies, jo daļēji dēļ labās vēlmes darīt visu racionālāk, optimizētāk un ekonomiskāk, paliek nepamanīts tas, ka valsts aiziet no laukiem. Un prezidenta pienākums ir pievērst šim jautājumam uzmanību.

Lūk, viens piemērs. Paide. Igaunijas sirdī.

Ja Paides iedzīvotājam ir kārtojami jautājumi glābšanas centrā, policijas prefektūrā, vides inspekcijā, apgabala prokuratūrā, apriņķa tiesā vai nodokļu un muitas dienestā, viņam ir jābrauc uz Pērnavu.

Ja viņam jākārto jautājumi sociālās apdrošināšanas dienestā, pensiju dienestā, vides dienestā vai veselības dienestā, viņa centrs ir Tallinā. Bet ceļu pārvaldes un aizsardzības spēku jautājumos reģionālais birojs ir Jehvē.

Tas viss kopā ir paradokss, kas parāda to, kā katra dienesta vēlme rīkoties sev visracionālākajā veidā, it kā pazaudē valsti valsts centrā. Un Paidē, starp citu, ir palicis tikai nodarbinātības valsts dienesta birojs.

Un kas gan ir jājūt cilvēkam, kad valsts no viņiem novēršas? Šeit nav runa par pagastu robežu mainīšanu, ne arī par budžeta apjomiem, bet tikai par to, kā mēs organizējam savu valsti, un vai mēs rēķināmies ar saviem pilsoņiem.

Vēl vairāk: ja administratīvo reformu nevēlas veikt sistēmiski un vadīti, tad dzīves neizbēgamība to tomēr paveiks un tas notiks bez vadības, turklāt, netiks ņemtas vērā pilsoņa, bet visas iespējamās dienestu intereses.

Vai otrs piemērs. Nesen es saņēmu vēstuli no kāda apriņķa uzņēmēja, kuram tika paziņots, ka, atrodoties septiņu kilometru attālumā no augstsprieguma līnijas, pievienošanās elektrotīklam viņa uzņēmumam izmaksās gandrīz pusmiljonu eiro. To no pašmāju uzņēmēja prasa viņa valstij un Igaunijas tautai piederoša akciju sabiedrība Eesti Energia.

Un šeit ir vieta diskusijai. Kādas ir valsts stratēģiskās intereses, vai vietējā uzņēmējdarbība vai Eesti Energia dividendes? Vai tiešām pasludināsim Igauniju par gatavu esošā sadales tīkla ietvaros?

Godātā Igaunijas tauta,

tas viss noved pie jautājuma, kādēļ mums ir vajadzīga sava valsts?

Protams, racionālāk, optimālāk un tā tālāk būtu, ja mēs darītu visu tā, lai nekas nemaksātu īpaši daudz. Vēl lētāk laikam būtu vispār neuzturēt savu valsti. Nevajadzētu vēstniecības, aizsardzības spēkus, savu policiju un glābšanas dienestu, universitāti ar apmācību dzimtajā valodā...

Kolhozs ir lētāks nekā sava sēta. Nerūpēšanās ir daudz lētāka kā būt saimniekam. Mācību grāmatas igauņu valodā ir dārgākas nekā mācību grāmatas kādā lielā valodā. Visu Igauniju aptverošs kārtīgs ceļu tīkls laikam arī nav ekonomiski racionāls. Mūsu pašu valsts arī ir dārga, dārgāka kā iekļaušanās lielākā, taču mēs to esam zinājuši visu laiku. Tāpat kā esam zinājuši, ka cena palikšanai bez savas valsts ir daudzas reizes un tūkstošiem dzīvju lielāka.

Igaunijai vajag nopietnu un plašu diskusiju, kādēļ mums vajag savu valsti, un vai visu, kas ir saistīts ar pašnoteikšanos, var mērīt tikai ar ekonomisko racionalitāti.

Mazāks ir dārgāks. Taču es no sirds ticu, ka, ja mazākais tiek labi uzturēts, tas mums kļūst ļoti dārgs. Nenovērtējams. Un nenovērtējamo nedrīkst pārdot.

Manas dāmas un kungi,

Laikam uz pasaules ekonomiskās krīzes piektā gada sliekšņa visi esam kļuvuši mazliet nervozāki. Agrāk bērnistabā iemācītais sāk aizmirsties, vai arī šķiet, ka no pieklājības vairs nav labuma, jo var iztikt arī bez un var arī vienkāršāk. Un šauros apstākļos bieži šķiet, ka kāds uz otra rēķina saņem ko labāku un vairāk, kā viņam pienāktos. Algu, darbu, Eiropas Savienības naudu, būvatļaujas un daudz ko citu. Un valsts pienākums būtu to visu dot visiem.

Skaļā balsī tiek pieprasīta liela papildus nauda iztikšanas pabalstam, bezdarba pabalstam, skolotāju, policistu, glābēju algu paaugstināšanai, kultūras objektu celtniecībai, un to visu noteikti pieprasa patiešām pamatoti.

Mēs zinām, ka ceļu satiksmē ir gājuši bojā vai guvuši ievainojumus ļoti daudzi cilvēki, un fotoradari uz dažām šosejām neaizvieto likvidēto ceļu policiju. Zinām arī to, ka jauno skolotāju nebūs īpaši vairāk, ja viņu algas netiks palielinātas. Mēs zinām, ka laukos dzīvojošo cilvēku skaits samazinās, un kaut kur atkal aizver skolu. Un tomēr par vienīgo izeju uzskatām tikai to, lai valsts dotu vairāk naudas.

Patiesi, ir daudz problēmu, kuru risināšanai arī es gribētu redzēt, ka valsts tērētu vairāk nodokļu naudas. Ja mājās visupirms mēģinām risināt lietas, kas mūs visvairāk traucē, tad taču rēķināmies ar savām iespējām. Bet vai mēs saprotam arī to, ka valsts iespējas ir mūsu pašu nauda? Nekas vairāk.

Jau pašlaik trešdaļa valsts budžeta tiek tērēta sociālajai aizsardzībai, 12 % tiek tērēti izglītībai, 13 % tiek tērēti veselības aizsardzībai. Ja pajautā, kur ņemt papildus naudu, bieži vien tiek norādīts uz valsts aizsardzību. Taču vai jūs zināt, ka valsts aizsardzībai tiek tērēti mazāk nekā pieci procenti mūsu budžeta?

Salīdzinot ar vidēju Eiropas valsti, Igaunija vienai vai citai nozarei netērē pārmērīgi daudz vai pārāk maz.

No kurienes tad ņemt papildus naudu?

Ja mājās ir vēss, nevilks taču otram segu nost, lai pašam būtu siltāk. Tāpat arī valstī nevar atrisināt vienas nozares problēmas uz otras rēķina.

Vai arī taisnība bija tiem, pēc kuru domām valsts tiek pāri naudas trūkumam tikai no kāda aizņemoties vai paaugstinot nodokļus?

Raugoties uz Dienvideiropu, redzam kā sociālo izdevumu segšana ar aizņēmumu un parādu apmaksas atlikšana uz nākamajām paaudzēm beidzas ar krahu.

Taču tās valdības, kas aizņēmās naudu, lai patiktu vēlētajiem un tiktu atkārtoti ievēlētas, kas patikšanas vārdā ieviesa 13. un 14. mēnešalgu vai kā pensijas vecumu noteica gandrīz mazāku kā pusmūžs, bija ļoti populāras valdības. Šādas popularitātes vārdā nedrīkst pazudināt valsti.

Nodokļu slogs ir izvēle. Vēlētāja izvēle. Taču tagad būtu jājautā sev, saviem vecākiem, saviem kaimiņiem, vai esam gatavi paši maksāt augstākus nodokļus, ar visu to, ko šāds lēmums sevī slēpj.

Es nevaru pateikt priekšā, kāda ir pareizākā izvēle. Atgādināšu tikai vēlreiz, ka tā ir vēlētāja izvēle. Līdz tam, pateikšu vien to, ka nevainosim valsti, par to, ka tai nav brīnumnūjiņas, ar ko apmierināt visu vēlmes ar esošajiem līdzekļiem.

Un tagad vissvarīgākais.

Neatkarība ir arī stāvēšana uz savām kājām. Demokrātija ir sevis pārvaldīšana. Un redzēsim, kā dzīve Igaunijā piedāvā mums izvēles. Izvēles, kas mums pašiem ir jāizdara.

Lai nonāktu pie vienotas izpratnes, ir jākonsultējas, jāapspriežas un jādiskutē ar dažādām pusēm, pie sarunu galda un respektējot citus viedokļus, nevis tos atgrūžot un aizejot projām.

Atcerēsimies, pirms pārdesmit gadiem pilsoniskajai sabiedrībai nebija īpašas lomas mūsu likumdošanas un vispārējās dzīves veidošanā. Taču, kā tagad aizvien vairāk redzam, likumdevēja vai izpildvara, ignorējot trešo sektoru, riskē ar savu autoritāti. Ja gadiem esam runājuši par iesaistīšanu, tad šodien trešais sektors vēlas tikt iesaistīts, un uzņemties daļu atbildības. Manuprāt, tā ir tikai laba zīme sabiedrībai, pat tad, ja kādam šķiet neērti tas, ka cilvēki seko, kā tiek veidoti mūsu likumi un kā tie mūs beigās ietekmē.

Manas dāmas un kungi,

ir svarīga savstarpējā cieņa.

Romieši teica: Quod licet iovi, non licet bovi, jeb: kas ir atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim. Mūsdienu demokrātijā ir otrādi: kas ir atļauts vērsim, nav atļauts Jupiteram. Tajā slēpjas galvenā atšķirība starp mūsu valsts iekārtu un nedemokrātiskajiem režīmiem. No ievēlētajiem, augstākā amatā esošajiem, prasa vairāk. Jāprasa arī mums.

Mēs zinām, cik nepiemērots un aizskarošs bieži ir publiskais vārdu lietojums, kā mūsu politiskās retorikas telpu ir piesārņojis niknums un ļaunums. Man šķiet, ka sabiedrība pārņem anonīmo komentāru ļaunumu un nepamatoto strīdīgumu.

„Runā ar mani klusi, tad mana dzirde ir možāka. Runā ar mani klusi, klusi uztvert ir vieglāk“.

Tā bija Betija Alvere (Betti Alver).

Draugi, mēģināsim tagad runāt nezākājot, neapvainojot, neironizējot, nelādējoties. Lietišķi. Tas attiecas uz visiem. Tas attiecas gan uz politiķu, gan ierēdņu, parlamenta locekļu, konstitucionālo institūciju pārstāvju, gan mēdijos publicētajiem tekstiem. Risināsim problēmas, neradīsim klāt jaunas ar saviem apvainojumiem un apvainošanos, ar lamām un zākāšanos.

Atdzesēsim savas emocijas. Domāsim par saviem vārdiem. Sekosim Imanuelam Kantam: vai tas, ko mēs uzskatām par sev derīgu, der arī tad, ja tā dara visi[1].

Ja trokšņa ir mazāk, trauksmes zvanu dzirdēsim labāk, ja tas kādā brīdī no tiesas sāks zvanīt.

Manas dāmas un kungi,

viens trauksmes zvans Igaunijā, kura zvanu sadzirdam dīvaini klusi, ir ētikas izpratne. Vai mēs tiešām domājam, ka visatļautība ir daļa no brīvības? Vai vienaldzība pret ētiku izriet no tā, ka mēs vairs neesam čakli baznīcā gājēji? Pirms kāda laika žurnālā Akadeemia varēja lasīt, ka mēs drīzāk ticam pārdabiskiem spēkiem. Taču to morāles kodekss līdz pat šim laikam ir mīkla.

Nožēlojami plaši izplatās viedoklis, ka, kamēr kāda rīcība nav saņēmusi notiesājošu spriedumu, pat Valsts tiesas līmenī, tā ir atļauta. Ka neētiskai rīcībai nedrīkstētu dot vērtējumu. Atcerieties, nevainīguma prezumpcija nozīmē to, ka pirms tiesas sprieduma mēs neatzīstam cilvēku par vainīgu, taču mums ir tiesības un pienākums nosodīt neētisku rīcību.

Ja bez tiesas sprieduma nespēsim orientēties ētikā, dzīve Igaunijā kļūs ļoti grūta. Tas ir ļaunprātīgas legālisma ētikas augstākais līmenis: izmantojot juridiskus trikus, kāds tomēr spēj kādu piekrāpt, un tas nav nosodāms.

Nozagta sarakste svešā kabinetā, parlamenta locekļu apšaubāma uzņēmējdarbība, mēģinājums pretlikumīgi finansēt partiju – tas viss ir atļauts, ja nav tiesas sprieduma? Un vai tu saki savam bērnam, ka dzīvē viss ir atļauts, ja vien no tiesas iznāc tīrs?

Šo pašu loģiku izmantojot, varam nonākt līdz absurdam, apgalvojot- kamēr tiesa nav nolēmusi, ka Igaunija bija okupēta, mēs nevaram runāt par okupāciju. Un vēl trakāk: kamēr visi izsūtītāji nav notiesāti uz tiesas sola, izsūtīšanai nevar sniegt morālo vērtējumu? Ar šo varam arī beigt.

Godātie tautieši,

būsim godīgi paši pret sevi. Krīzes nomocīti, neaizmirsīsim tās pamatvērtības, uz kurām balstās strādājoša un veiksmīga demokrātija. Pilsoņi asi un sāpīgi sajūt šo vērtību pārkāpšanu, un tā tam ir jābūt. Turēsim cieņā empātiju, pieklājību, citu viedokļu cienīšanu arī tad, ja mēs paši šiem viedokļiem nepiekrītam.

Mums ir nepieciešams katrs cilvēks, kurš dzīvo Igaunijā. Neviens no mums nav lieks, un neviens nedrīkst justies lieks. Mūsu ir pārāk maz, lai mēs būtu vienaldzīgi pret saviem līdzpilsoņiem. Mūsu ir pārāk maz, lai mēs būtu ļauni.

Nevienam nav jācieš no tā, ka viņš dzīvo ārpus Tallinas, Tartu vai Pērnavas. Viņa iespējām ir jābūt tikpat labām kā citviet Igaunijā.

Nevienam šeit nav jākaunas, ka viņa mājas valoda nav igauņu valoda. Es zinu, ko nozīmē dzīvot kā citas tautas pārstāvim pamattautas vidū, un esmu bijis lepns par saviem vecākiem un savām saknēm, godājot to zemi, kurā dzīvoju.

Igaunija kā valsts ir bijusi lieliska. Taču tikai ar to vien nepietiek. Igaunijai tikai tad klāsies patiesi labi, kad visiem mūsu cilvēkiem ies labi.

Mīļais draugs,

Tu vari šodien skatīties nākotnē ar apziņu, ka tieši mēs varam uzlabot dzīvi Igaunijā. Mēs neesam iztērējuši savu rītdienu. Mēs neesam, dzenoties pakaļ interesēm, nonākuši strupceļā, no kura ir gandrīz neiespējami iziet. Mūsu priekšā ir vairāk izvēļu nekā jebkad agrāk. Mēs paši esam šīs iespējas radījuši, cēluši un atklājuši.

Ilze Metsamā (Ilse Metsamaa) uz manu jautājumu, kādēļ Igaunijā ir labi dzīvot, atbildēja šādi: „Mums ir maza valsts, kur ikviens skaitās un ir svarīgs. Mēs šeit neesam anonīmi, mūsu visu ieguldījums ir ievērojams. Es esmu šeit svarīga, lai to visu saglabātu”.

Tās ir mūsu mājas.

Lai dzīvo Igaunija!

Oriģinālteksts igauņu valodā: saite

Igaunijas Prezidenta kancelejas tulkojums angļu valodā: saite

No igauņu valodas latviešu valodā tulkoja: Kristīne Biezā, Ulla Fraser.

[1] Rīkojies tā, lai tavas gribas maksima vienmēr vienlaikus varētu kalpot par vispārējo likumdošanas principu

IGAUŅU BALZAMS II no 16.12.2011

Fri, 16 Dec 2011 13:09:39 GMT

Džezs klubā Hamlets- 8. decembrī

Thu, 08 Dec 2011 11:02:47 GMT

Igaunijas vēstniecība Ziemassvētku laikā aicina jūs iepazīties ar Igaunijas saksofona karali Lembit Saarsalu un vienu no, ja ne pašu labāko, Igaunijas pianistu Margus Kappel. Viņi 8. decembrī plkst. 20 Rīgā, klubā Hamlets sniegs džeza koncertu.
L. Saarsalu spēle: youtube

Fotogrāfijas no pasākuma atradīsi šeit

Brīvības cīņu dalībnieku piemiņai

Wed, 16 Nov 2011 14:14:59 GMT

Dienu pirms Lāčplēša dienas, 10. novembrī, Rīgas Brāļu kapi atzīmēja savu 75. dzimšanas dienu. Svinīgajā brīdī piedalījās arī Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vaarmann, ģenerālleitnants Johannes Kert un Igaunijas Skautu priekšnieks Jüri Ehandi.

Šajā dienā Brāļu kapos tika atklāta arī piemiņas plāksne, kuru Tartu Skautu vadītājs Valter Sirgo un Igaunijas Skautu Vienības prezidents Nikolai Kann kopā ar 85 skautiem no Igaunijas atveda 1928. gada 19. jūlijā, ierodoties uz Latvijas skautu 10. gadadienas atzīmēšanu, kam par godu rīkoja Latvijas 2. Jamborea (lielo nometni). 26.07.1928. g. skauti devās uz Brāļu kapiem pieminēt kritušos – citu valstu pārstāvji nolika ziedus, taču Kanna kungs paziņoja, ka Igaunijas skauti ziedu vietā ir atveduši piemiņas plāksni kritušo varoņu piemiņai. Plāksne sākotnēji tika novietota Kara muzejā, jo Brāļu kapos nebija pabeigtas relikviju glabāšanai paredzētās būves. Kādēļ plāksne netika novietota Brāļu kapos, kad tās tika pabeigtas, nav zināms, taču 40.jos gados plāksne pazuda. Dienas gaismu tā atkal ieraudzīja 2009. gadā, kad tika nojaukta kāda māja, un tā tika nogādāta Igaunijas vēstniecībā Rīgā.

Savukārt 12. novembrī Igaunijas prezidents Toomas Hendrik Ilves Pērnavas apriņķa Tori ciema Svētā Jura baznīcā atklāja piemiņas plāksni 50 Latvijas pilsoņiem, kuriem Igaunijas Republika par sadarbību Brīvības cīņās ir piešķīrusi augstāko atzinību – Brīvības krusta goda zīmi.

„Abām mūsu valstīm, Igaunijai un Latvijai, savas tiesības un pašnoteikšanos bija jāaizstāv cīņas laukā; mūsu tautu tiesības uz brīvību bija vissmagākajā veidā jāpierāda visai pasaulei,” sacīja valsts galva piemiņas plāksnes atklāšanā. „Mēs to izdarījām, izveidojot brīvas un demokrātiskas valstis”. Prezidents Ilvess uzsvēra: „Šajā cīņā mēs bijām ieroču brāļi, kamrādi kaujās. Latvijas brigāde Igaunijas Nacionālās armijas sastāvā atbalstīja mūsu cīņu par brīvību, un Igaunijas bruņotie spēki palīdzēja atbrīvot Latviju un aizsargāt Rīgu. Vieniem un bez sabiedrotajiem mums būtu bijis daudz grūtāk, ja ne neiespējami.”.

Apliecinot cieņu visiem, kas Igaunijā un Latvijā cīnījušies par tēvzemi, prezidents Ilves pieminēja arī vīru, kas, aizstāvot Igauniju, krita pirmais – 1918. gada februārī, neatkarīgās Igaunijas pirmajās stundās, krita latvietis Johann Muischneek.

*****

Papildu informācija par plāksni: Latvijas Kareivja 1928. gada numuri 157-166, Latvijas Avīzes 20.06.2009. g. numurs. Pateicamies tulkotājam Gundaram Godiņam par ģenerālleitnanta runas tulkošanu, Latvijas Skautu priekšniekam Andrim Matisonam par fotogrāfijām un Igaunijas Skautu organizācijai un Latvijas Nacionālā Arhīva Latvijas Valsts Vēstures Arhīvam, īpaši Dacei Gozei, par pretimnākšanu.

Zinātņu Akadēmijas vīriešu un sieviešu koris un Antonīna Dvoržāka Mesa Rīgā

Sat, 01 Oct 2011 12:48:03 GMT

Igaunijas Zinātņu Akadēmijas vīriešu koris un sieviešu koris ir novērtētā koru vadītāja un komponista, profesora Arvo Ratasepa (Arvo Ratasepp) izveidoti kolektīvi, kas mazliet vairāk kā 50 darbības gadu laikā ir guvusi atzinību arī kā lieliski koncertu kori. Korus raksturo daudzie koncerti, daudzveidīgais repertuārs, saturiskas un tematiski vienotas koncertprogrammas, kā arī lielo formu priekšnesumi kā lielam jauktajam korim. Abu koru diriģenti šobrīd ir Andruss Sīmons (Andrus Siimon) un Igors Ņikiforovs (Igor Nikiforov).

8. septembrī apritēja 170 gadi kopš čehu komponista Antonīna Dvoržāka (Antonín Dvořák) dzimšanas. Zinātņu Akadēmijas vīriešu un sieviešu koncertprogrammas galvenais darbs ir Dvoržāka Mesa D-dur op. 86 – skaists un romantisks sakrālais darbs, kuru komponists pats uzskatīja par vienu no saviem labākajiem radošajiem darbiem. Šis jauktajam korim, solistiem un ērģelēm uzrakstītais lielais darbs, kā arī nedaudz igauņu mūzikas, būs dzirdams š.g. 1. oktobrī plkst. 18 Rīgā, Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā.

ZIEMEĻU UN BALTIJAS VALSTU DIZAINERU PASĀKUMI RĪGĀ 2011

Sat, 01 Oct 2011 05:54:53 GMT

2011.gada rudenī Rīga kļūs par tikšanās vietu Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineriem. Sākot no oktobra veselus divus mēnešus Rīgas Mākslas telpā notiks virkne pasākumu visdažādākajās dizaina jomās.

Lai arī cik nemanāmi integrēts vai pamanāms būtu dizains, tam vienmēr ir kāds stāsts: par cilvēkiem, kas to radījuši, par tiem, kam tas radīts, kā arī par paša dizaina eksistences vietu un laiku. Kāds ir šis vēstījums?

2011.gada rudenī sešpadsmit Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineri ieradīsies Rīgā, lai dalītos savā redzējumā par šī brīža aktuālajām tendencēm, veidojot atbildīgu un ilgtspējīgu dizainu. Dizaina profesionāļi meklēs starptautiskas un starpdisciplināras sadarbības iespējas, radošie prāti satiks uzņēmējus, un dizaina studenti tiks iedrošināti iesaistīties diskusijās par kritisku pieeju dizainam.

Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu pamatekspozīcija „Sešpadsmit soļus tuvāk” apvienos 16 dažādas inovatīvas idejas, ko arhitektūras, industriālā, modes un grafiskā dizaina pārstāvji no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Īslandes, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas veidos speciāli šai izstādei. Visi darbi būs veltīti vienai tēmai – Baltijas jūras nākotnei.

Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu programmā būs arī daudzi citi notikumi: slavenā Somijas zīmola Marimekko ceļojošās izstādes atklāšana, Ziemeļu un Baltijas valstu kompjūterspēļu veidotāju seminārs, PechaKucha Night ar karstāko dizaina tendenču prezentācijām, semināri, lekcijas, darbnīcas un performances, kas manifestē ilgtspējīga dizaina ideju.

Organizatori:

Ziemeļu Ministru padomes Somijas prezidentūra
Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vēstniecības Rīgā
Dānijas Kultūras institūts
Rīgas Mākslas telpa un SIA Rīgas Nami

Kurators: Kari Korkmans, Helsinki Design Week

Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumi iekļaujas Dizaina Informācijas centra rīkotajā festivālā „ Dizains.Nākotne 2011”.

Papildus informācija: kultūras padomniece Ginta Tropa, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā, tel.: 67820055, e-pasts: ginta@norden.lv

Galerija "Bastejs" ielūdz Jūs 2. augustā plkst. 18:00 uz Peeter Allik iztsādi "Es to redzēju"

Tue, 02 Aug 2011 13:18:43 GMT