Starptautiski pazīstamais Igaunijas mākslinieks Rauls Mēls š.g. 20. aprīlī atklātajai izstādei Beļģijā, Ģentes Universitātes Mākslas bibliotēkā, papildus citiem eksponātiem, izveidoja arī virtuālas Zālamana Augstās dziesmas grāmatas vienpadsmit valodās: holandiešu, franču, vācu, angļu, itāļu, spāņu, portugāļu, zviedru, krievu, somu un igauņu. Pašlaik tiek sagatavota sērijas pēdējā grāmata – latviešu valodā. No tām nodrukāta un iesieta šobrīd ir tikai grāmata angļu valodā. Darbs katrā valodā ir unikāls, katra tā lappuse ir ieguvusi savu māksliniecisko formu.

Mūžsenā un pasaulē labi pazīstamā ebreju sākotnējā teksta, tā dažādo tulkojumu un mūsdienīgā, konģeniālā mākslinieciskā risinājuma summa dod rezultātu, kā saknes un zari vienlaicīgi iestiepjas gan nacionālajās kultūrās un pasaules kultūras vēsturē, gan tēlotājmākslā, gan literatūrā, gan reliģijā, gan mūsdienu tehnoloģisko un tipogrāfisko risinājumu daudzveidībā.

Atgādinām, ka, saskaņā ar Latvijas Republikas likumu „Personu apliecinošu dokumentu likums“ vienīgais ceļošanas dokuments ir pase.

Igaunijas vēstniecība visiem interesentiem piedāvāja bagātīgu informāciju par tūrisma iespējām Igaunijā, izglītības iespējām un biznesa sakariem Igaunijā. Kultūras jomā šoreiz uzsvars bija likts uz Tallinu, kas 2011. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Piedalījās arī Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda finansētais Igaunijas- Latvijas programmas informācijas centrs, kuru pārstāvēja projekts „ViSoEst by bike“ ar savu šīs vasaras pasākuma Tour de LatEst prezentāciju. Arī šogad palīdzēja Rīgas igauņu vidusskolas skolēni, kas uzdeva dažādus jautājumus, lai izlozes dalībnieku varētu saņemt dalībai izlozē nepieciešamo Igaunijas karodziņa uzlīmi.

Ikvienam bija dota iespēja izteikt savu viedokli par to, kas saista igauņus un latviešus, Igauniju un Latviju. Atbilžu bija daudz un visas interesantas. Visvairāk uzsvēra vēsturi, atsevišķi pieminēja Livoniju, Padomju okupācijas laiku un Brīvības cīņas.

9 reizes minēja kopīgu robežu, atsevišķi piesauca robežu pie Apes, 4 reizes arī Valku/ Valgu, arī Ainažus- Iklu. Arī piederība Baltijas valstīm bija minēta 4 reizes.

3 reizes nosauca draudzību un saldējumu, dziesmu svētku tradīciju, arī studentu dziesmu un deju svētkus, anekdotes (vienu reizi precizēja, ka smieklīgas anekdotes par igauņiem), Tartu Universitāti, kur arī daudzi latvieši ir mācījušies, lāci, kas iet pāri robežai un Roņu salu.

2 reizes minēja labsirdīgus un jaukus cilvēkus, Rīgas igauņu vidusskolu, Baltijas ceļu (vienu reizi to nosauca par Brīvības ceļu), grupu Reigani, šokolādi.

Vēl piesauca:

laika apstākļus – minēja gan aukstas ziemas, gan klimatu vispār
atsevišķus vārdus – piim (piens), maja (māja), laev (laiva)
ēdienu – Rakveres cīsiņus, alu (atsevišķi piesauca A le Coq) un viduslaiku restorānus
organizācijas – ES, NATO, Schenker volejbola līgu
uzņēmumus, kas veiksmīgi strādā abās valstīs – Tallink, Liviko, LHV, Ogu maize
dažādas vietas – skaistas vecpilsētas Tērbatu – Tartu, Rīgas jūras līci, Gauju. Pērnavu un Narvu minēja saistībā ar rokdarbiem
cilvēku īpašības – zilas acis, kautrīgumu, ātrumu
cilvēki – Bruno Oja, Aino Bāliņa, Leanne grupā „Auļi“. Īpaši patīkams bija secinājums, ka „viņi visi ir cilvēki“. Iepriecināja, ka, lai arī nevarēja pateikt vārdu, tomēr zināja, ka Igaunijas bijušais prezidents ir mācījies Latvijā (Konstantin Päts, kuram 1992. g. atklāja piemiņas plāksni agrākā Rīgas Garīgā semināra telpās Anatomikumā.)

Citas atbildes: saliedētība, vēlme pievienoties eiro zonai, kaimiņvalstis, domas, somugri (līvu tauta), laika zona, kultūra, kopīgas dziesmas, dziesmu spēks, studentu korporācijas, māksla un deja, tūrisms, studentu dienas, BEST: board of European Students of Technology, meža dzīvnieki, priedes, Eiropas diena, leģions, pareizticība, News2biz, Skype, interešu izglītība un sports, kērlings, Tartu un Rīgas 1. mūzikas skola, radinieku salidojums, veco alpīnistu ikgadējais salidojums.

Bija arī kāda vēlme – lai abās valstīs būtu vienāda cena benzīnam.

Igaunijas piedāvātā loterijas godalga bija ceļojums turp- atpakaļ kopā ar 3 draugiem ērtā Hansabuss Business Line autobusā līdz Tallinai un tālāk ar Tallink kuģi vai nu uz Stokholmu, vai Helsinkiem. Sveicam godalgas saņēmēju!

Liels paldies mūsu atbalstītājiem, pateicoties kuriem Igaunijas dalība Eiropas dienā izdevās lieliska:

AS Tallink Grupp, Hansabuss Business Line, Eurolines Lux Express, Hotel Jurmala Spa, Igaunijas Tirdzniecības kamera Latvija, Igaunijas- Latvijas programma, EAS Tūrisma attīstības centrs, Fonds Tallinn 2011, Rīgas igauņu vidusskola.

“Igaunija pateicas un novērtē cilvēkus, kas ir ļoti daudz darījuši, lai mūsu valsts būtu droša gan iekšēji, gan ārēji, lai Igaunijas zinātne, kultūra un ekonomika būtu pazīstama ne tikai dzimtenē, bet arī starptautiski, lai Igaunija būtu veiksmīga un vienlaicīgi arī gādātu par saviem cilvēkiem,“ sacīja prezidents.

Māras zemes krusta V šķiras ordenis piešķirts arī Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktorei Ventai Kocerei par Igaunijas- Latvijas kultūras attiecību veicināšanu.

Tenu Oja [Tõnu Oja]

Režisors – Andruss Kivirehks  [Andrus Kivirähk]

Biļešu cena: 4,00 Ls.

Tagadējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā skan saucieni, ka vienai vai otrai valstij tagad būtu jāatdalās.

Tas nav labs aicinājums. Jebkāda atdalīšanās gan ir dabiska: katrai tautai ir sava kultūra, savas parašas, sava virtuve un savi mīļākie simboli. Starptautiskās atšķirības vienalga krīt acīs tam, kam, savukārt, ir vēlēšanās uz to skatīties. Kaut gan Eiropas Savienībai vajadzētu mūs ekonomiskajā kultūras un NATO drošības jomā pieradināt pie pastāvīgas domas, ka Igaunijas attīstības un pastāvēšanas atslēga nav speciāla atdalīšanās vai nošķiršanās, bet gan otrādi, apvienotās vērtības un apvienotie spēki.

Tas ir piemērojams mazākā mērogā, bet gan pēc tiem pašiem noteikumiem arī trijām Baltijas valstīm. Vēstures sāpīgās pamācības vienmēr ir jāpatur prātā, sava laika Baltijas valstu nesaskaņas nav nesušas neko labu. Tagad, kad visa pasaule dara, acīmredzot, liktenīgu pagriezienu, vismaz savās nostājās jābūt ļoti uzmanīgiem un īpaši būt gataviem uz sadarbību. Tā ir izdzīvošanas tēma.

Bieži tiek jautāts, vai Baltijas valstis sadarbojas vai kāpēc tās to nedara. Tās ir tukšas runas!

Daži piemēri: pagājušā gada novembrī Tartū tikās Baltijas valstu premjerministri un Saustī Baltijas valstu prezidenti, decembrī Vīlandē parlamenta vadītāji un delegācijas, tāpat ārlietu ministri. Pagājušajā nedēļā uz Tallinu vizītē ieradās Latvijas premjerministrs, vakar un šodien Latvijas prezidents atrodas valsts vizītē Igaunijā. Pirms katras šādas tikšanās valsts ierēdņi un eksperti veic priekšdarbus. Jautājumi, par kuriem tiek izlemts, pirms tam ir septiņas reizes tiek analizēti un tam tiek iztērēts liels daudzums darba stundu.

Katru gadu, papildus šīm periodiskajām tikšanām, katru gadu notiek arī vēl liels daudzums augstākminēto valsts augstāko personu ārpuskārtas tikšanās un savstarpējās pēkšņās vizītes. Jāatzīmē, protams, arī visas pārējās ministru tikšanās, no kurām aizsardzības ministru tikšanās ir regulāra un kurai ar savu regularitāti seko triju Baltijas valstu (vai 3B) aizsardzības spēku vadītāju tikšanās.

Papildus uzskaitījumu varētu veikt par Eiropas Savienības un NATO ietvaros notiekošajām savstarpējām tikšanām. Garumā izstieptos sadarbības un darba jautājumos tikšanās saraksts, kurš uzskaitītu papildus 3B, Skandināvijas un Baltijas valstu, tāpat arī visu 3B+formāta ietvaros notiekošo.

Tāda frāze kā „Baltijas sadarbība klibo”, ir nākusi no pagātnes. Ne no pārāk senas, varbūt no desmit-piecpadsmit gadus atpakaļ bijušās pagātnes. Laiks ir mainījis situācijas un sakarus ļoti ātri. Kvēles lēkmes ir nomainījušās un beigu beigās ir aizstātas ar ciešiem savstarpējiem sakariem, aizvainojuma uzliesmojumi ar solidaritātes pūtieniem, trausluma vietā ir stājušies pastāvīgas kopīgas mazizmēra prāta vētras. 

Es saprotu, ka nejaušu garāmgājēju tas viss neinteresē. Viņam vienkārši kaut kas liekas un viņš izpauž savas pierastās pārdomas ierastā veidā – ka vienalga viss ir slikti, visi ierēdņi ir nejēdzīgi sinekūras turētāji un visi politiķi ir apriori cūkas. Taču ir arī tādi cilvēki, galvenokārt žurnālisti un analītiķi, kuri ir novērojuši šos procesus jau ilgāku laiku un viņiem jābūt spējām adekvāti novērtēt situāciju.

Jājautā, vai kāds vispār domā, ja runā par sadarbību? Man ir jautāts, vai Igaunija, Latvija un Lietuva ir vienotas. Pie tam es parasti ievēroju, ka ir vēlēšanās uzzināt, vai tās trīs valstis ir klonējums. Nav klonējums!

Vienotība ir vairāku veidu. Vēsture pazīst arī gājiena vienotību, padotību diktatoriskai personībai vai diktatoriskai galvaspilsētai. Brīvo cilvēku vienotība šeit, Rietumu jūras malā, nenozīmē vienotā korī kladzināšanu no rīta līdz vakaram. Vienotība valsts-politiskajā līmenī nozīmē, galvenokārt, savstarpējo labo informētību, cenšanos maksimāli jebkurā problemātikā atrast savas kopējās intereses un likt vārdos, maksimālu gatavību attīstīt kopējo darbību valsts līmenī. Valsts vienotība eksistē demokrātiskajās valstīs blakus vārda un domas brīvībai, kas atļauj brīvajai presei brīvi kritizēt arī labus kaimiņus. Valsts vienotība eksistē blakus tirgus saimniecībai un tirgus brīvībai, kas nozīmē arī vietām ekonomisko konkurenci starp firmām.

Nobeigumā klasiskais jautājums: vai šo savienojamo un kopīgo attiecībā uz Baltijas valstīm, tomēr nav par maz? Jā, būtu vēl vajadzīgs daudz kas. Normālu, ātru vilcienu satiksmi starp trim galvaspilsētām. Harmonizētu birokrātiju, kas nozīmētu arī mazāk birokrātijas. Žurnālistus- patstāvīgos korespondentus galvaspilsētās. Nepietiek ar Latvijā ETV pārstāvošo sekmīgo korespondentu Ragnaru Kondistu vai apjomīgus rakstus Igaunijas avīzēs publicējošo Latvijas politologu Veiko Spolīti. Viņi mūsu  badu pēc informācijas ir tikai palielinājuši.

Un visiem vajag tiešām saprast, ka neviens spēks, mūs kā kaimiņus, vienu no otra nekur tā arī neaizvedīs.  

Man ir ļoti liels prieks par to, ka mēs esam šodien šeit kopā Latvijas prezidenta valsts vizītes sakarā. Mēs tiekamies ar prezidenta kungu bieži, jo mūsdienu politiskā dzīve ir dinamiska un nelīdzinās laikiem, kad viens pie otra nokļuva reti un galvenais satiksmes līdzeklis bija kariete. Mēs tiekamies dažādās situācijās, gan dramatiskās un uzsvērti oficiālās, gan draudzīgās un mājīgās. Ir patīkami ja, neraugoties uz mainīgo pasauli, saglabājas dažas tradīcijas līdz ar dāmu vakarkleitām un kungu tauriņiem. Uzņemot jūs, prezidenta kungs, ir īpaši patīkami, ka viegli varam apvienot šos divus polus – oficiālo svinīgumu un draudzīgo mājīgumu. Ne ar visiem tas būtu iespējams.

Mums savstarpēji nav jāskaidro Igaunijas un Latvijas līdzīgais statuss, dažādas kopīgas vēsturiskās saknes un šālaika kopīgās intereses. Mēs zinām, ka mūs vienojošā ir daudz. Mēs zinām, ka mūsu atrašanās kaimiņos un mūsu draudzība sniedzas pāri laikiem.

Visās pašreizējās politiķu tikšanās reizēs tiek runāts par ekonomiku, smago ekonomisku situāciju. Kāds mans paziņa to vienmēr labo un norāda, ka smagi ir celt uz lauka akmeņus, situācijas ir nevis smagas, bet sarežģītas. Tiesa, valstu vadošajiem politiķiem jāapzinās, kādus izteicienus viņi lieto un kādu emocionālo lādiņu dod tautai – pozitīvu vai negatīvu. Ekonomiskā situācija ir sarežģīta, taču sarežģītu problēmu risināšanai cilvēkam ir smadzenes un sirds. Sarežģītas situācijas īpaši skaidri parāda, ka vadība nenozīmē tikai vienkāršas aritmētiskas darbības ar naudas rādītājiem. Valstu un tautu vadīšana pieprasa vienlaikus ņemt vērā ļoti daudzus apstākļus.

Prezidenta kungs, jūs esat ilgu laiku strādājis par ārstu. Mēs taču zinām, ka svarīga labu ārstu īpašība ir spēja ātri pieņemt lēmumus, jo ir jālemj par cilvēku veselību un dzīvību. Kā Latvijas valsts vadītājam Jums šī īpašība noteikti ir bijusi vajadzīga un būs nepieciešama arī turpmāk. Patiesi novēlu jums spēku un izturību!

Šīsdienas svinīgajā vakarā, protams, ir labi padomāt arī par dzīves skaistāko un gaišāko pusi, padomāt par pastāvīgajām vērtībām. Nevienas ekonomiskās grūtības neietekmēs Raiņa valodas skaistumu. Neviena inflācija nemainīs Pētera Vaska rakstītās notis. Neviena krīze nesašūpos Kārļa Zāles veidotos monumentus. Krīzes nāk un iet, taču talantīgu cilvēku daiļrade saglabāsies un ietekmēs mūs visus.

Varētu uzskaitīt vēl desmitiem cilvēku no augsto mākslu un zinātņu, arī no vēsturisku veikumu jomas, to cilvēku vārdus, kuru radītajam un paveiktajam ir bijusi savstarpēji laba ietekme gan otrpus Igaunijas dienvidu robežai, gan otrpus Latvijas ziemeļu robežai. Es pieminu robežu, kuras šengenisko simboliskumu mēs kopā ar jums, prezidenta kungs, uzsvērām tikai pirms piecpadsmit mēnešiem, kopīgi noņemot Valgas/Valkas centrā kādu nevajadzīgu robežas barjeru.

Taču šodien es aprobežotos vēl tikai ar vienu vārdu. Es nosaukšu vārdu, no kura vēstures putekļi notraukti tikai pirms dažiem gadiem. Igaunijas Republika, kā zināms, pasludināta 24. februārī, valsts dzimšanas apliecība izrakstīta 1918. gadā. Taču pirmais vīrs, kurš krita Tallinā tieši par nupat izsludināto Igaunijas Republiku, bija latvietis un viņa vārds bija Johans Muižnieks (Johann Muischneek).

Atļaujiet man pacelt glāzi par Latvijas un Igaunijas draudzību un labām sekmēm!

Lai dzīvo Latvija!

Ārlietu ministrs Urmas Paet sacīja, ka tulkotāju balva ir apliecinājums Igaunijas un Latvijas Ārlietu ministriju labajai sadarbībai. „Vēlamies ar šo tulkotāju balvu veicināt jau iztulkoto darbu novērtēšanu un iedrošināt arī jaunus igauņu-latviešu un latviešu-igauņu valodas tulkotājus,” sacīja ārlietu ministrs Urmas Paet. „Tulkotāju balva, kuru kopīgi finansēs Igaunijas un Latvijas ārlietu ministrijas, ir abu ministriju darba praksē unikāls, taču pozitīvs precedents. Liels paldies vēstniekiem, kas bija balvas iniciatori,” piebilda ārlietu ministrs paziņojuma parakstīšanas laikā.

Prēmijas naudas vērtība ir 3000 eiro. Žūriju tiek plānots katru gadu izveidot pēc ex officio principa – tajā piedalīsies abu valstu vēstnieki, abu ministriju kultūras departamentu vadītāji un abu valstu literatūras informācijas centra vadītāji.

Balvas iedibināšanas idejas autori ir Igaunijas vēstnieks Latvijā Jaak Jõerüüt un Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums, kas 2008. gada beigās iesniedza kopīgu vēstuli abu valstu ārlietu ministriem iniciatīvas īstenošanai.

Kopīgā paziņojuma teksts.

Šodien ir īpaša diena un šī vieta, kur teikt runu, arī ir īpaša. Svētku dienās jāraugās tālu un augstu. Saglabājot realitātes sajūtu, tomēr arī skaļi sapņojot, arī runājot ar patosu.

Šeit pat, virs mums, zem Latvijas vakara debesīm, mirdz trīs slavenās Latvijas zvaigznes, kas izturējušas arī visgrūtākos laikus. Ļoti konkrētas un reālas, taču vienlaikus arī tik ļoti simboliskas un daudznozīmīgas. Ja viens brīvības piemineklis stāv ilgi, ja tauta to vērtē un ciena, pat viscietākais granīts pārtop netveramā sapnī. Šķiet, it kā tautas cerības, ilgas un domas būtu apvienojušās ar pieminekļa veidotāju vīziju un akmeņkaļu roku darbu. Šie veidotāji tur pagātnē prata cerēt un sapņot, un mēs visi jūtam šo īpašo strāvojumu no pagātnes uz nākotni arī šovakar. Mēs raugāmies augšup un jūtam, ka esam kopīgi piedalījušies kādā lielā notikumā, kas pastāv pāri paaudzēm un pāri cilvēku ikdienas rūpēm.

Igaunija un Latvija nekad agrāk nav bijušas tik iespējām bagātā situācijā kā pašlaik. Mūs vienmēr ir vienojis skarbais ziemeļu klimats un kopīgā Baltijas jūra, tāpat ne viena vien vēsturiska un ģeopolitiska dimensija vai faktors, sākot no senās Livonijas un Hanzas Savienības. Taču tagad mēs varam kopīgi priecāties, ka ietilpstam divās ļoti ietekmīgās valstu apvienībās – Eiropas Savienībā un NATO. Šī situācija mums katram un arī kopīgi dāvā iespēju vajadzības gadījumā būt atsevišķi, būt mums pašiem, attīstīt savu valsti un savu kultūru; taču vienlaikus tā ļauj mums arī runāt līdzi pasaules arēnā. Jo vairāk mēs savstarpēji turēsimies kopā, jo lielākas mums ir cerības, ka pārēja pasaule, ar kuru mēs dalām kopīgas vērtības, būs ar mums. Eiropā ir mūsu attīstības saknes un Ziemeļos ir mūsu dzīvības koku galotnes.

Šodien ir Latvijas valsts un tautas svētku diena, valsts 90. dzimšanas diena. Es pateicos Latvijas Republikas prezidentam par to, ka viņš ir uzaicinājis uz svētkiem savus tuvos kaimiņus! Lai gan es esmu ieradies no tālās Tallinas, manas mājas atrodas tikai piecu kilometru attālumā no Latvijas robežas. Ikdienā lai šķetinām pašmāju problēmas un analizējam pasaules notikumus. Šodien lai jūtam prieku par brīvību, valstisko neatkarību un savstarpējo draudzību.

Novēlu jums visiem cerību, radošu nākotni un priecīgu šī vakara turpinājumu.

Dievs, svētī Latviju!

Augsti godātais Prezidenta kungs, ekselences, dāmas un kungi

Igaunijas gēnu pētnieki apgalvo - lai gan igauņu un somu valodas ietilpst vienā valodu grupā, igauņu gēni ir tuvāki latviešiem kā somiem. Gēni mums dod ziņu par pagātni, gēni runā mūžīgāku valodu kā vēlētāju balsis medījošo dienas politiķu runas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga. Visiem cilvēkiem, gan Latvijā, gan Igaunijā, iesaku mājās pie sienas piekārt senās Livonijas karti. Vai arī aplūkot to internetā, vismaz reizi mēnesī. Pēc tam varētu brīdi pārdomāt un izdarīt vēsturiskus, lingvistiskus, kultūras un politiskus secinājumus. Ikviens pēc savām spējām.

Normālai kaimiņvalsts vēstnieka uzrunai būtu jāuzskaita visas skaistās robežzīmes mūsu valstu un tautu attiecību attīstības ceļā. Ļaujiet man šodien būt vairāk lietišķam, ne pierasti svinīgam. Par laimi, mūsu valstu attiecības ir lieliskas un mums nav savstarpēju politisku problēmu. Drīzāk mums ir vienādas vai ļoti līdzīgas intereses visās nozarēs. Taču pēc diviem gadiem kā vēstniekam Rīgā apgalvoju, ka mēs viens otru nepazīstam pietiekoši. Esam kaimiņi, bet mums nav daudzu ļoti svarīgu parādību un faktoru, kas šādām kaimiņattiecībām būtu pašsaprotamas. Nav pastāvīgo korespondentu- žurnālistu kaimiņvalstu galvaspilsētās. Grāmatveikalos nav mūsdienīgas igauņu- latviešu- igauņu vārdnīcas. Abu valstu grāmatveikalos ir tālu kontinentu ceļveži, lai gan par kaimiņu materiāla ir maz. Tulku ir maz un par otras valsts literatūru zina maz. Starp galvaspilsētām nav dzelzceļa satiksmes. Un tā tālāk.

Tas viss nav normāli mūsdienu Eiropā. Bet tieši Eiropas konteksts ir tas, par ko mums – abām valstīm – vienmēr būtu jādomā. Mums abām valstīm, gan Igaunijai, gan Latvijai, ir nepieciešams vienmēr sekot tam, lai neatkarība neradītu pārmērīgu sevī noslēgšanos. Mūsu abu valstu vēsture, kultūras vēsture un dziļākā cilvēcisko sajūtu sfēra ir saistīta galvenokārt tieši ar Eiropu un ar visu pārējo daudz mazāk. Būt Eiropas Savienības dalībvalstij nenozīmē būt kādas citas dalībvalsts klonam, taču tas nozīmē kopīgu sakņu zināšanu un daudzveidīgu augļu baudīšanu.

Latvijai jubilejas gadā vēlu stipru, valstisku un nacionālu veselību.

Vēlu Latvijai drošu un tālredzīgu skatu nākotnē.

Uzrunu beigšu ar teikumu, kuru diemžēl tik reti dzird no Igaunijas valsts vadītāju lūpām, taču kuru esmu pieradis dzirdēt Latvijā:

Dievs, svētī Latviju!

Uzskata, ka urālu valodas, t.i., somugru un samojedu valodas runājošo tautu priekšteču Eiropā ir dzīvojusi jau desmit gadu tūkstošus. Mūsdienās urālu un somugru valodās runā apmēram 23 miljonu cilvēku, kas dzīvo plašā zonā no Skandināvijas pussalas rietumos līdz Obi austrumos un Donavas lejtecei dienvidos.

Galvenais somugru tautas vienojošais faktors ir valoda.  Neraugoties uz valodas līdzību, somugru tautas ir atšķirīgas gan pēc rases, gan ticības, gan pēc apdzīvojamās teritorijas, gan kultūras tipa. Volgas, Permas un Baltijas jūras somu tautu tradicionālā kultūra ir cieši saistīta ar lauksaimniecību. Sibīrijas grūtajiem apstākļiem pielāgojušos Obas ugru un samojedu kultūra savukārt balstās uz medībām, zvejniecību un briežu audzēšanu.

Dažāds ir arī šo tautu politiskais stāvoklis. Igauņiem, somiem un ungāriem kā tipiskām Eiropas tautām ir savas neatkarīgas republikas. Sāmi dzīvo četru valstu teritorijā, pie tam veiksmīgākie cīņā par pamatiedzīvotāju tiesībām ir vairāk uz rietumiem dzīvojošie, t.i., Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā dzīvojošie sāmi, kopā ar indiāņiem un Austrālijas pamatiedzīvotājiem esot t.s. Ceturtās pasaules kustības vadītāji Pamatiedzīvotāju Pasaules padomē (World Council of Indigenous Peoples). Līviem saskaņā ar Latvijas Satversmi ir piešķirts pamatiedzīvotāju statuss. Pārējās tautas dzīvo Krievijas Federācijās republikās vai autonomajos reģionos ar savas tautas nosaukumu, kuros viņi parasti ir lielā skaitliskā mazākumā.

Pēc ticības igauņi, somi un rietumos dzīvojošie sāmi pārsvarā ir luterāņi, ungāri- katoļi un Eiropas Krievijā dzīvojošie somugri pārsvarā pareizticīgie. Taču, piemēram, udmurtu un mari tautas vidū joprojām ir dzīva vecā dabas ticība un Sibīrijas ugriem un samojediem - šamanisms.

Neraugoties uz dažādībām, par urālu un somugru tautu vienojošo faktoru uzskata līdzības valodas uzbūvē un no tā izrietošo pasaules uztveri. Valodu radniecība tomēr nenozīmē, ka tautām ir arī asinsradniecība, aizvien vairāk apšauba arī urālu kopīgas valodas un māju esamību. Taču kopīgs ir arī pasaules radīšanas mīts par ūdens putnu, kas, ienirstot senajos ūdeņos, iznesa gabalu zemes, kurā izdēja olu.

Somugru tautas bagātina pasaules kultūru ar pieeju, kas ir iespējama, tikai šajās valodās domājot. Tradicionāli somugriem viņus ietverošā dzīvā un nedzīvā daba nav tikai līdzeklis un materiāls, bet gan partneris. Raksturīgi arī, ka šīs tautas parasti nav agresīvas: vēstures gaitā ir centušies ņemt vērā un pielāgoties aizvien jauniem un jauniem kaimiņiem, taču ir spējušas arī saglabāt savu būtību.

Interese par radniecīgo tautu kultūru Igaunijas Mākslas akadēmijas studentus jau kopš 1978. gada katru gadu ir vedusi ekspedīcijās, kā mērķis ir praktisko lauka darbu gaitā iepazīt un dokumentēt šo tautu dzīvi un tautas mākslu visplašākajā šī vārda nozīmē.

Izstāde "Ūdens putna tautas"

Triju gadu desmitu laikā Igaunijas Mākslas akadēmijas (EKA) studenti ir bijusi ekspedīcijās pie visām somugru tautām – sāmi, komi, udmurti, marieši, erzieši, mokšas, hanti, mansi, ungāri, līvi, voti, seti, vepsi, karēļi – un lauka darbu gaitā etnogrāfiskajos zīmējumos un fotogrāfijās ir dokumentējuši arhitektūru, darbarīkus, apģērbu, rotas, rakstus, mūsdienu sadzīvi un cilvēkus.

Izstādes „Ūdens putna tautas” portretu galerija arī ir izveidojusies no ekspedīcijās sastaptajiem spilgtajiem cilvēkiem, savas kultūras nesējiem. Visi šie cilvēki ir bijuši EKA pētījumu braucienu atslēgas personas, durvju atvērēji un ceļveži pie savas kultūras. Viņu vidū ir ciemu vecākie un skolotāji; stāstnieki, tautas dziesminieki, amatnieki, dabas ticības vadoņi un tradicionālā dzīvesveida tālāknesēji, savas valodas daži pēdējie runātāji. Viņus visus apvieno kaut kas. Izstāde arī vēlas likt skatītājam jautāt un ievērot, kas ir somugri un kas ir šis kaut kas, kas viņus visus apvieno.

Papildus šai portretu izstādei – lai sevi padarītu redzamu – ir būtisks kultūras un politisks ietvars. Ungārijas, Somijas un Igaunijas kopīga interese par somugru tematiku izpaužas ilgstošā zinātniskā un kultūras sadarbībā. 2007. gadā ar šo izstādi atzīmēja Ungārijas Kultūras Centrā Maskavā Igaunijas- Ungārijas un Igaunijas- Somijas kultūras vienošanos noslēgšanas 70. gadadienu un bezpeļņas organizācijas Fenno- Ugria Asutus 80. gadadienu. Eiropas Parlamentā Briselē ar izstādi un semināru uzsvēra Eiropas Savienības atbalstu Krievijas Federācijas pamatiedzīvotāju demokratizācijas procesiem. Šis, 2008. gads, ir pasludināts par Eiropas starpkultūru dialoga gadu, kā lozungs „Dažādi kopā” atgādina, ka dažādas kultūras ir jāievēro un nedrīkst vienu no otras atdalīt, tām jāvar dzīvot un elpot kopā. Katru gadu oktobrī tiek atzīmētas tradicionālās Radniecīgo tautu dienu (Hõimupäevad), lai iepazīstinātu ar somugru tautu kultūru. Tās Igaunijā norisināsies jau 20. reizi.

Izstādi sastādīja Kadri Viires, Igaunijas Mākslas akadēmijas somugru pētījumu programmas vadītāja.
Izstādi iekārtoja Tiit Rammul.
Izstādi sagatavoja sadarbojoties Igaunijas Mākslas akadēmijai un bezpeļņas organizācijai Fenno-Ugria Asutus.

Izstādi uz Rīgu, Latvijas Akadēmisko Bibliotēku ir atvedusi

Igaunijas Vēstniecība Latvijā
Somijas Vēstniecība Latvijā
Ungārijas Vēstniecība Latvijā
Ungārijas Kultūras institūts

Pateicamies Latvijas Akadēmiskajai Bibliotēkai

Ļoti cienītā bibliotēkas direktores kundze, izstādes veidotāji, ekselences, dāmas un kungi!

Vispirms vēršos pie bibliotēkas, izstāžu autoriem un kolēģiem- diplomātiem no Somijas un Ungārijas vēstniecībām. Šo izstādi organizējām kopā un šī lietišķā, uz kopīgu mērķi vērstā darbība bija efektīva un laba. Liels paldies visiem!

Visas pasaules izstādes kā prožektora stars vērš gaismu uz kādu noteiktu dzīves jomu, kādu atsevišķu parādību, uz kaut ko, kas ir izvēlēts atrādīšanai un kas ir pētīts. Taču tas parāda tikai izvēli, nevis īpatnības.

Teksts, kas pavada portretu izstādi, satur organizētāju domu, lai skatītājs varētu domāt, kas somugru tautām ir kopīgs.

Savā īsajā uzrunā es šodien nevēlos teikt kaut ko īpaši somugristisku, bet gan kaut ko vispārcilvēcisku. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka papildus kaut kam īpatnējam- man, piemēram, viena roka ir vienu centimetru garāka par otru- mēs kā cilvēki, kā cilvēciskas būtnes visi esam līdzīgi. Un mums ir ļoti līdzīgas vēlmes- piemēram, visi vēlas būt laimīgi.

Neviena cilvēku grupa, neviena tauta- ne veca, ne jauna, ne maza, ne liela,- nav īpaša šajā tautu Bābelē, kas apdzīvo Zemi.

Kad esat aplūkojuši izstādi, tad vakarā mājās ir vērts apstāties pie spoguļa un mazliet pārdomāt.

Labu skatīšanos!

Festivālā Igauniju pārstāvēs:

Jāns Undusks "Boulgakoff" rež. Margus Kasterpalu – Igaunijas Drāmas teātris

Marts Kivastiks "Varonis" (A Hero) rež. Kalju Komisarovs – Teātris "Endla"