JAAK JÕERÜÜT: Baltijas valstis: atdalīšanās ir bīstama

08.04.2009

Oriģināls igauņu valodā publicēts laikrakstā Eesti Päevaleht, 8.04.2009.g.
Jaak Jõerüüt, Igaunijas vēstnieks Latvijā

Tagadējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā skan saucieni, ka vienai vai otrai valstij tagad būtu jāatdalās.

Tas nav labs aicinājums. Jebkāda atdalīšanās gan ir dabiska: katrai tautai ir sava kultūra, savas parašas, sava virtuve un savi mīļākie simboli. Starptautiskās atšķirības vienalga krīt acīs tam, kam, savukārt, ir vēlēšanās uz to skatīties. Kaut gan Eiropas Savienībai vajadzētu mūs ekonomiskajā kultūras un NATO drošības jomā pieradināt pie pastāvīgas domas, ka Igaunijas attīstības un pastāvēšanas atslēga nav speciāla atdalīšanās vai nošķiršanās, bet gan otrādi, apvienotās vērtības un apvienotie spēki.

Tas ir piemērojams mazākā mērogā, bet gan pēc tiem pašiem noteikumiem arī trijām Baltijas valstīm. Vēstures sāpīgās pamācības vienmēr ir jāpatur prātā, sava laika Baltijas valstu nesaskaņas nav nesušas neko labu. Tagad, kad visa pasaule dara, acīmredzot, liktenīgu pagriezienu, vismaz savās nostājās jābūt ļoti uzmanīgiem un īpaši būt gataviem uz sadarbību. Tā ir izdzīvošanas tēma.

Bieži tiek jautāts, vai Baltijas valstis sadarbojas vai kāpēc tās to nedara. Tās ir tukšas runas!

Daži piemēri: pagājušā gada novembrī Tartū tikās Baltijas valstu premjerministri un Saustī Baltijas valstu prezidenti, decembrī Vīlandē parlamenta vadītāji un delegācijas, tāpat ārlietu ministri. Pagājušajā nedēļā uz Tallinu vizītē ieradās Latvijas premjerministrs, vakar un šodien Latvijas prezidents atrodas valsts vizītē Igaunijā. Pirms katras šādas tikšanās valsts ierēdņi un eksperti veic priekšdarbus. Jautājumi, par kuriem tiek izlemts, pirms tam ir septiņas reizes tiek analizēti un tam tiek iztērēts liels daudzums darba stundu.

Katru gadu, papildus šīm periodiskajām tikšanām, katru gadu notiek arī vēl liels daudzums augstākminēto valsts augstāko personu ārpuskārtas tikšanās un savstarpējās pēkšņās vizītes. Jāatzīmē, protams, arī visas pārējās ministru tikšanās, no kurām aizsardzības ministru tikšanās ir regulāra un kurai ar savu regularitāti seko triju Baltijas valstu (vai 3B) aizsardzības spēku vadītāju tikšanās.

Papildus uzskaitījumu varētu veikt par Eiropas Savienības un NATO ietvaros notiekošajām savstarpējām tikšanām. Garumā izstieptos sadarbības un darba jautājumos tikšanās saraksts, kurš uzskaitītu papildus 3B, Skandināvijas un Baltijas valstu, tāpat arī visu 3B+formāta ietvaros notiekošo.

Tāda frāze kā „Baltijas sadarbība klibo”, ir nākusi no pagātnes. Ne no pārāk senas, varbūt no desmit-piecpadsmit gadus atpakaļ bijušās pagātnes. Laiks ir mainījis situācijas un sakarus ļoti ātri. Kvēles lēkmes ir nomainījušās un beigu beigās ir aizstātas ar ciešiem savstarpējiem sakariem, aizvainojuma uzliesmojumi ar solidaritātes pūtieniem, trausluma vietā ir stājušies pastāvīgas kopīgas mazizmēra prāta vētras. 

Es saprotu, ka nejaušu garāmgājēju tas viss neinteresē. Viņam vienkārši kaut kas liekas un viņš izpauž savas pierastās pārdomas ierastā veidā – ka vienalga viss ir slikti, visi ierēdņi ir nejēdzīgi sinekūras turētāji un visi politiķi ir apriori cūkas. Taču ir arī tādi cilvēki, galvenokārt žurnālisti un analītiķi, kuri ir novērojuši šos procesus jau ilgāku laiku un viņiem jābūt spējām adekvāti novērtēt situāciju.

Jājautā, vai kāds vispār domā, ja runā par sadarbību? Man ir jautāts, vai Igaunija, Latvija un Lietuva ir vienotas. Pie tam es parasti ievēroju, ka ir vēlēšanās uzzināt, vai tās trīs valstis ir klonējums. Nav klonējums!

Vienotība ir vairāku veidu. Vēsture pazīst arī gājiena vienotību, padotību diktatoriskai personībai vai diktatoriskai galvaspilsētai. Brīvo cilvēku vienotība šeit, Rietumu jūras malā, nenozīmē vienotā korī kladzināšanu no rīta līdz vakaram. Vienotība valsts-politiskajā līmenī nozīmē, galvenokārt, savstarpējo labo informētību, cenšanos maksimāli jebkurā problemātikā atrast savas kopējās intereses un likt vārdos, maksimālu gatavību attīstīt kopējo darbību valsts līmenī. Valsts vienotība eksistē demokrātiskajās valstīs blakus vārda un domas brīvībai, kas atļauj brīvajai presei brīvi kritizēt arī labus kaimiņus. Valsts vienotība eksistē blakus tirgus saimniecībai un tirgus brīvībai, kas nozīmē arī vietām ekonomisko konkurenci starp firmām.

Nobeigumā klasiskais jautājums: vai šo savienojamo un kopīgo attiecībā uz Baltijas valstīm, tomēr nav par maz? Jā, būtu vēl vajadzīgs daudz kas. Normālu, ātru vilcienu satiksmi starp trim galvaspilsētām. Harmonizētu birokrātiju, kas nozīmētu arī mazāk birokrātijas. Žurnālistus- patstāvīgos korespondentus galvaspilsētās. Nepietiek ar Latvijā ETV pārstāvošo sekmīgo korespondentu Ragnaru Kondistu vai apjomīgus rakstus Igaunijas avīzēs publicējošo Latvijas politologu Veiko Spolīti. Viņi mūsu  badu pēc informācijas ir tikai palielinājuši.

Un visiem vajag tiešām saprast, ka neviens spēks, mūs kā kaimiņus, vienu no otra nekur tā arī neaizvedīs.