Eesti English
Latviski
По-русски
Konsulārā informācija » Šengena »

Ko nozīmē Šengena?

07.02.2012

1985. gadā Francija, Vācija, Beļģija, Luksemburga un Holande ielika pamatus teritorijas bez robežām izveidošanai. Teritorija kļuva pazīstama ar Šengenas nosaukumu, kas nācis no mazas Luksemburgas pilsētiņas, kurā parakstīja pirmos līgumus. No 2011. gada 19. decembra Šengenas līguma zonā ietilpst 26 valstis. Daļa valstu- Lielbritānija, Īrija, Kipra, Bulgārija un Rumānija- ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, bet neietilpst Šengenas zonā. Tajā pašā laikā Norvēģija, Īslande un Šveice, nebūdamas ES dalībvalstis, ir daļa no Šengenas zonas.

Viens no Šengenas zonas pamatprincipiem ir brīva personu kustība, t.i., uz Šengenas zonas iekšējām robežām nav robežkontroles un personas, kas dzīvo Šengenas zonā, var pārvietoties bez robežkontroles. Robežkontrole notiek tikai uz ārējām robežām, t.i., personai ieceļojot Šengenas zonā.


Vienotie noteikumi ieceļošanai Šengenas zonā

ES dalībvalstu pilsoņi, ieceļojot Šengenas valstī no trešajām valstīm, uzrāda derīgu pasi vai personas apliecību.

Trešo valstu pilsoņiem papildus ceļošanas dokumentam pēc robežsarga lūguma ir jāuzrāda dokumenti, kas apliecina ceļojuma mērķi. Bez tam robežsargam ir tiesības lūgt, lai trešās valsts pilsonis pierāda finansiālo līdzekļu esamību.


Trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Šengenas zonā

Tie trešo valstu pilsoņi, kuriem nav vīzas pienākuma, var uzturēties Šengenas zonā līdz 90 dienām pusgada laikā, sākot ar pirmo ieceļošanas dienu Šengenas zonā. To valstu pilsoņi, kuriem ir nepieciešama vīza, lai ieceļotu Šengenas zonā, var tajā uzturēties atbilstoši vīzas nosacījumiem, taču ne vairāk kā 90 dienas pusgada laikā, sākot ar pirmo ieceļošanas dienu Šengenas zonā.

Trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentos, ieceļojot Šengenas zonā, izdara spiedoga atzīmi par robežšķērsošanu, kas apzīmē katras Šengenas zonā atļautās uzturēšanās sākuma datumu. Robežsardzes amatpersona ceļošanas dokumentā izdara spiedoga atzīmi par robežšķērsošanu arī izceļojot no Šengenas zonas. Ja ceļošanas dokumentā nav zīmoga par robežšķērsošanu, robežsardzes amatpersonai ir pamats domāt, ka persona nav pildījusi vai nepilda uzturēšanās Šengenas zonā nosacījumus.


Kā tiek nodrošināta Šengenas dalībvalstu drošība ar brīvu personu pārvietošanos?

Lai aizsargātu iekšējo drošību un kavētu organizētās noziedzības izplatīšanos, kopīgas drošības iestāžu sadarbības nodrošināšanai starp Šengenas valstīm ir izveidota Šengenas informācijas sistēma (SIS). Šengenas vīzas izsniegšanu atsaka, ja vīzas pieteicējs ir reģistrēts SIS iebraukšanas aizlieguma sarakstā, arī tad, ja persona ir reģistrēta valstī, kurā persona negatavojas ieceļot. Arī tam trešās valsts pilsonim, attiecībā uz kuru vīzas pienākums nav spēkā, taču kurš ir reģistrēts SIS iebraukšanas aizlieguma sarakstā, var atteikt ieceļošanu Šengenas zonā.


Svarīgi zināt!

  • Lai arī, šķērsojot Šengenas zonas iekšējās robežas, personu pārbaude nenotiek, tomēr arī ES dalībvalstu pilsoņiem ir svarīgi nēsāt līdzi pasi vai personas apliecību, jo Šengenas dalībvalsts iestādēm (policijai, imigrācijas dienestiem) ir tiesības nepieciešamības gadījumā pārbaudīt personas dokumentus.
  • Uz Šengenas vīzu ir jāpiesakās tās valsts ārvalsts pārstāvniecībā, kas ir ceļojuma galvenā mērķa valsts. Ja viena ceļojuma laikā vēlas apmeklēt vairākas Šengenas valstis un ceļojuma galvenā mērķa valsts nav zināma, uz vīzu ir jāpiesakās tās valsts ārvalsts pārstāvniecībā, kas ir pirmā valsts, caur kuru ieceļo Šengenas zonā.
  • Trešo valstu pilsoņiem un personām bez noteiktas pilsonības, kurām ir uzturēšanās atļauja vienā Šengenas dalībvalstī, ceļojot Šengenas zonā, vīza nav nepieciešama.
  • Attiecībā uz Franciju un Holandi, Šengenas vīzas ir derīgas tikai šo valstu Eiropas teritorijās.
  • Ar Šengenas vīzu ir iespējams ceļot arī uz Monako Firstisti.

TopBack

© Igaunijas vēstniecība Rīgā Skolas iela 13, LV-1010 Rīga, Latvija tel. (371) 6781 20 20, e-mail: embassy.riga@mfa.ee