Eesti English
Latviski
По-русски
Igaunija un Latvija » Igauņi Latvijā »

Igauņi Latvijā

06.03.2008

- Igauņu biedrības
- Izglītība igauņu valodā Latvijā
- Igauņi Latvijā mūsdienās



Latvijas igauņu vēsture

Šodien, kad igauņi veido vienu no mazākajām mazākumtautībām Latvijas Republikā, ir interesanti ir pavērot Latvijas igauņus laiku lokos.

Pirmie igauņu pārstāvji Latvijas teritorijā bija leivi un lutsi, kuri veidoja mazliet atšķirtas t.s. igauņu valodas saliņas. Leivu, kuru, kā uzskata, ir bijis pāris tūkstošu, apdzīvotā vieta stiepās no tagadējā Veru (Võru) apriņķa dienvidu gala līdz Gulbenei un Alūksnei. Lutsu ciemi atradās ap Ludzu (no tā arī nosaukums: lutsi), tiek uzskatīts, ka viņu maksimālais skaits bija ap 4000. Tradicionāli igauņi ir dzīvojuši arī teritorijā uz dienvidiem no tagadējās Latvijas-Igaunijas robežas.

Lielākā igauņu kopiena Rīgā izveidojās 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā. Uz Rīgu, kas tajā laikā bija viens no cariskās Krievijas lielākajiem rūpniecības centriem un Vidzemes guberņas, kurā ietilpa liela daļa no tagadējās Igaunijas teritorijas, administratīvais centrs, ieceļoja tekstilrūpniecības strādnieki un amatnieki, kā arī lieltirgotāji un rūpnieki. Papildus Rīgā ienāca igauņu jaunieši, kas atrada mācību iespējas Baltijas valstu vienīgajā tehniskajā augstskolā (piemēram, Kārels Ēnpalu, Marts Rauds, Jiri Jāksons) un Rīgas Garīgajā seminārā (starp ļoti daudziem igauņiem arī Konstantins Petss). Ja 1881.gadā Rīgā dzīvoja 1565 igauņu, tad 20.gs. sākumā viņu skaits, pēc dažādiem vērtējumiem, bija pieaudzis līdz 28 tūkstošiem.

Pirmā Pasaules kara laikā un pēc tā ļoti daudzi igauņi atgriezās savā dzimtenē. Pēc Latvijas pirmās, 1920.gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 8700 igauņu, no viņiem vairākums pierobežā, ap Valmieru (1600 igauņu), Valkas un Alūksnes apkārtnē (4100) un Rīgā (1600). Pārsimts igauņu lielas kopienas dzīvoja arī ostas pilsētās Liepājā un Ventspilī.

Trešā daļa igauņu ienāca Latvijā Padomju okupācijas laikā, kad, trūkstot valstu robežām, bija vieglāk kaimiņvalstī mācīties, strādāt, vai arī ieprecēties.

uz sākumu


Igauņu biedrības

Visaktīvākā Latvijas Igauņu biedrības dzīve vienmēr ir bijusi Rīgā. Jau 1880.gadā nodibināja dziedāšanas biedrību "Imanta", kas apvienoja igauņu inteliģenci un amatniekus. Biedrībai bija sava bibliotēka ar vairāk nekā 2000 grāmatām igauņu valodā.

Darbojās arī vingrošanas biedrība "Aaberg", igauņu studentu korporācija "Vironia", Rīgas Igaunijas preču patērētāju sabiedrība, u.c.
Uz 1900.gadā dibinātās Igaunijas Atturības biedrības pamata pēc advokāta Jiri Jāksona un Atturības biedrības aktīvista Karla Karpa iniciatīvas 1908.gadā tika izveidota visu Rīgas igauņu apvienošanai paredzēta Rīgas Igauņu Izglītības un Palīdzības biedrība, kuras tiesību pārmantotāja ir Latvijas Igauņu biedrība, kas darbojas arī šodien. Par biedrības pirmo vadītāju kļuva Jiri Jāksons, kas vēlāk bija Igaunijas Republikas valsts vecākais un ilggadējs Igaunijas Bankas prezidents.

Biedrība rīkoja kursus, sapulces un saviesīgus vakarus, ļoti aktīvi darbojās koris, teātris un citi interešu pulciņi. Savā laikā Rīgas biedrībās ir aktīvi darbojušies tādi pazīstami igauņi kā Kārels Einbunds (Ēnpalu), Konstantins Petss, Eduards Vilde, Augusts Kicbergs, Ernsts Enno, Aleksanders Hellats, Marts Rauds u.c.

Par tā laika Rīgas igauņu aktivitāti un pārticību liecina 1913.gadā Āgenskalnā (Hagensberg), Nometņu ielā 62 par ziedojumiem un aizņēmumu uzceltais lielais sešstāvīgais biedrības nams. Šis laiks bija biedrības lielākā uzplaukuma laiks, kad aktīvo biedru skaits sasniedza 540.

Tā kā Latvijas Republikā dzīvojošajiem igauņiem nebija mazākumtautības statusa un no tā izrietošo tiesību, dažas mazākas biedrības un skolas tika slēgtas 20.gados. Rīgas Igauņu biedrība turpināja savu darbu līdz 1939.gadam. Padomju okupācijas gados oficiāla igauņu organizācija Latvijā neeksistēja.

Sākot no 18.gs. Rīgā darbojas igauņu luterāņu draudze un no 19.gs. igauņu pareizticīgo draudze. Pēdējā pārtrauca savu darbību 1918.gadā sakarā ar dalībnieku trūkumu. Luterāņu draudze oficiāli turpināja savu darbību pat padomju laikā. Otra igauņu luterāņu draudze darbojās Alūksnē.

Pirmais laikraksts igauņu valodā Rīgā bija "Igauņu draudzes avīze", kuru 1914.gadā, kopā 12 numurus, izdeva igauņu draudzes mācītājs Teodors Tallmeisters. 1928.gadā biedrība sadarbībā ar "Postimees" sāka izdot laikrakstu "Läti Eestlane" ("Latvijas Igaunis"), kas sākumperiodā iznāca vienreiz nedēļā, vēlāk reizi mēnesī, bet tā izdošana tika pārtraukta pēc 11.numura.

Ārpus Rīgas visaktīvākā igauņu sabiedriskā dzīve noritēja Alūksnē, kur 1907.gadā tika dibināta Igauņu Izglītības biedrība, pirmā tāda veida biedrība Latvijā. Igauņu kultūras biedrības darbojās arī citās pierobežas apdzīvotajās vietās, piemēram, Apē, Liepnā un Veclaicenē. Lauku reģionos igauņi tomēr asimilējās ļoti ātri.

uz sākumu


Izglītība igauņu valodā Latvijā

Pirmā igauņu valodas skola Rīgā tika dibināta 19.gs.beigās. Tā bija Pētera- Paula baznīcas divgadīgā baznīcskola, kas bija paredzēta pareizticīgajiem. Lai uzlabotu mācību iespējas, 1908.gadā atklāja Igauņu Izglītības un Palīdzības biedrības sešklasīgo sākumskolu, kas kopš 1913.gada darbojās biedrības namā. Tajā laikā skolā mācījās vairāk nekā simts skolnieku. Skola darbojās no 1922.gada līdz 1940.gadam kā četrklasīga sākumskola un tās darbība tika atjaunota 1989.gadā.

1906.-1946.gados darbojās igauņu sākumskola arī pie Alūksnes Igauņu Izglītības biedrības. Skolnieku skaits bija aptuveni 60 – 70, divdesmitajos gados pat pāri simtam. Četrklasīgās igauņu sākumskolas bija arī Apē (apmēram 80 skolnieku), Ainažos un Veclaicenē (ap divdesmit skolnieku). Šīs skolas pārtrauca savu darbību 20.gados sakarā ar skolnieku trūkumu. 1864.gadā Ainažos tika dibināta Jūras skola, kurā mācību darbs ritēja paralēli igauņu un latviešu valodās, līdz 19.gs. 80.gados notika pāreja uz krievu valodu. Pierobežā dzīvojošie igauņi (piemēram Valkā uc.) bieži izglītoja savus bērnus Igaunijas skolās.

uz sākumu


Igauņi Latvijā mūsdienās

Saskaņā ar Latvijas Statistikas dienesta datiem, 2006.gada sākuma datiem Latvijā oficiāli dzīvo 2540 igauņu tautības cilvēku.

Rīgas Igauņu Izglītības un Palīdzības biedrības darbība tika atjaunota 1988.gada beigās ar nosaukumu Latvijas Igauņu biedrība. Šobrīd biedrībā ir aptuveni 100 aktīvu biedru. Biedrība galvenokārt rīko kultūras pasākumus, tajā darbojas jauktais koris "Leelo".

1989.gadā tika atjaunota Rīgas Igauņu skola. Pašā sākumā skolā bija divas klases, bet šodien skola ir izaugusi par vidusskolu. 2006./2007. mācību gadā skolā mācās 155 skolēnu, kuriem ir dažādas tautības un dažādi igauņu valodas prasmes līmeņi. Skolā strādā 15 skolotāji, no kuriem pieci runā un māca igauņu valodu. Tā kā skola ir valsts finansēta, atbilstoši Latvijas valsts mācību programmai mācību darbs pārsvarā notiek latviešu valodā. Papildus liela uzmanība tiek pievērsta igauņu kultūras un vēstures, igauņu valodas un igauņu dziesmu un deju mācīšanai. Igaunijas Izglītības un Zinātnes ministrija ir nosūtījusi uz Rīgu igauņu valodas skolotāju, uz skolu ir arī nosūtītas mācību grāmatas un literatūra igauņu valodā.

Rīgas Jāņa baznīcā darbojas igauņu luterāņu draudze, vienreiz mēnesī viesmācītājs Valdeks Johansons vada dievkalpojumus igauņu valodā.
Katra mēneša pirmajā otrdienā Latvijas radio (107,7 MHz) ēterā ir raidījums igauņu valodā.

Latvijas Uzņēmumu reģistrā uz 2007.g. jūnija mēneša sākumu bija reģistrēti 1373 uzņēmumi ar Igaunijas investīcijām, vairāk nekā 700 no tiem ir izveidoti ar 100% Igaunijas kapitālu. Lielākajā daļā no tiem strādā starptautiska vadība.

2007. gada maijā pēc uzņēmumu iniciatīvas grupas ierosinājuma tika nodibināta Igaunijas Tirdzniecības kamera Latvijā, kā valdes priekšsēdētāja tika ievēlēta Hele Lehmusa.

uz sākumu

 

TopBack

© Igaunijas vēstniecība Rīgā Skolas iela 13, LV-1010 Rīga, Latvija tel. (371) 6781 20 20, e-mail: embassy.riga@mfa.ee