Igaunija un Latvija

06.03.2008

Draudzīgās un ciešās Igaunijas un Latvijas attiecības balstās gan uz ģeogrāfiskā un vēsturiskā, gan kultūras tuvuma, arī uz kopīgiem ārpolitiskiem mērķiem un uz preču apmaiņas un tūrisma, kas veiksmīgi attīstās. Igaunijas un Latvijas prezidenti un valdības locekļi regulāri tiekas, cieši kontakti un ražīga sadarbība ir arī starp zemāka līmeņa valsts iestādēm un uzņēmumiem.

Igaunija un Latvija ar diplomātiskajiem pārstāvjiem apmainījās jau 1918.gada decembrī. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1992.gada 3.janvārī. Kā pirmā atjaunotās Igaunijas vēstniece Latvijā 1992.g. 29. jūnijā darbu uzsāka Leili Utno.

Latvijas Vēstniecību Tallinā šobrīd vada pagaidu pilnvarotā lietvede Inese Segliņa.

Būtiskākās vizītes un tikšanās pēdējo trīs gadu laikā:

uz sākumu

Līgumiskā bāze

Igaunijas un Latvijas divpusējās attiecības, galvenokārt ekonomiskās attiecības, kopš 2004.g. 1. maijā regulē ES iekšējā tirgus noteikumi. Lielākā daļa līgumu, kas saista Igauniju un Latviju, ir noslēgti trīspusēji- starp Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Starp Igauniju un Latviju ir noslēgti 15 divpusējie līgumi.

Papildus: Igaunijas starptautisko līgumu datu bāze, Latvijas starptautisko līgumu datu bāze

uz sākumu

Sadarbība aizsardzības jomā

Aktīva triju Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā norisinās kopš 1995.g. 12. februāra, kad aizsardzības ministri noslēdza trīspusēju sadarbības līgumu aizsardzības jomā. Ir uzsākti vairāki kopprojekti, daži no kuriem ilgst no to izveidošanas līdz šai dienai un daži pēc mērķa sasniegšanas ir pabeigti (BALTBAT, BALTSEA).

Šobrīd Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība aizsardzības jautājumos galvenokārt ir koncentrēta uz četriem sadarbības projektiem:

BALTRON (Baltijas Jūras spēku eskadra) – 1998.gadā ar starpvaldību līgumu dibināta kopīga mīnu meklēšanas un iznīcināšanas jūras eskadra dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās. Kā pirmais NATO mīnu iznīcināšanas darbā piedalījās Igaunijas Štāba un apgādes kuģis „Admiral Pitka”. Kopš 2006. gada Baltijas valstis rotācijas kārtībā savus kuģus sūta uz NATO ātrās reaģēšanas spēkiem.

BALTNET (Baltijas Gaisa telpas kontroles sistēma) – 1998.gadā dibināta kopīga gaisa telpas kontroles datu un koordinācijas sistēma. Sistēmas ieviešanai Lietuvā tika izveidots reģionālais gaisa telpas novērošanas koordinācijas centrs (RASCC), kurā Baltijas valstu aizsargspēki dienē kopā. Pamatuzdevums ir NATO un NATO lidmašīnām, kas Baltijā veic gaisa apsardzi, sniegt būtiskus gaisa kontroles datus, tādējādi izpildot gaisa kontroles funkciju.

BALTCCIS (Baltijas vadības un kontroles informācijas sistēma) 1995. gadā aizsardzības ministri vienojās par sadarbību operatīvās informācijas apmaiņā un 2001. gadā izveidoja oficiālu sadarbības projektu. Tā ir programmatūra, ar kuras palīdzību var atainot operatīvo informāciju un, ja nepieciešams, apmainīties ar informāciju iekšzemes līmenī un starp Baltijas valstīm. Programmatūru sāka izmantot 2006. gadā un latvieši programmu izmantoja NATO galotņu tikšanās laikā, kas norisinājās 2006. gada rudenī.

BALTDEFCOL (Baltijas Aizsardzības koledža) - 1998.gadā dibināta kopīga militāra mācību iestāde, lai Baltijas valstu un mūsu partneru virsniekiem sniegtu NATO standartiem atbilstošu militāro izglītību. Koledžas pamatfunkcija ir veikt augstāko štāba virsnieku apmācība (Joint Command and General Staff Course jeb JCGSC). papildus koledža katru gadu sniedz valsts kalpotāju kursu (Civil Service Course jeb CSC) un kopš 2004. gada arī augstākos vadības kursus (Higer Command Studies Course jeb HCSC).

uz sākumu

Sadarbība vides aizsardzības jomā

Lielākā daļa no ar vidi saistītiem projektiem šobrīd norisinās trīspusēji starp Baltijas valstīm, sadarbībā ar Ziemeļvalstu ministru padomi un Baltijas jūras valstu padomē strādājošajām valstīm. Gan Igaunija, gan Latvija ir ieinteresētas aizliegt vienkorpusa tankeru pārvietošanos Baltijas jūrā.

Igaunijas un Latvijas zivsaimniecības komisija cenšas tuvināt abu valstu intereses un pozīcijas zivju krājumu aizsardzībā un zvejošanas organizēšanā, vismaz reizi gadā satiekoties, lai sadalītu Rīgas jūras līča un Baltijas jūras nozvejas kvotu sadalīšanai.

uz sākumu

Igaunijas - Latvijas ekonomiskās attiecības

PREČU APMAIŅA

*Dati pirms un pēc 2004, gada 1. maija nav salīdzināmi uz vienādiem pamatiem. Pēc pievienošanās ES-ai importu aprēķina pēc nosūtītājvalsts, agrāk tas tika darīts pēc izcelsmes valsts.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas trīspusējais brīvās tirdzniecības līgums (rūpniecības precēm 01.04.94 un lauksaimniecības produktiem 01.01.97) un vienošanās par bezvīzu režīmu gadu gaitā ir veicinājusi ātru preču savstarpējo apmaiņu.

2006.g. Igaunijas un Latvijas ekonomiskās attiecības kļuva vēl ciešākas. Salīdzinājumā ar 2005. gadu, 2006. gadā Igaunijas eksports uz Latviju pieauga līdz 22,7% un veidoja 10,4 miljardus kronu. Igaunijas imports no Latvijas pieauga līdz 50,5% un veidoja 9,0 miljardus kronu. Igaunija pēc Lietuvas bija otrais lielākais eksporta partneris, uz kuru Latvija pārdeva 12,6% sava eksporta un ceturtais lielākais importa partneris pēc Vācijas, Lietuvas un Krievijas, no kuras iegādājās 7,7% no visām importētajām precēm. Preču apmaiņas bilance 2006.g. Igaunijai bija pozitīva – 1,0 miljards kronu.

Latvija joprojām ir viens no 5 Igaunijas svarīgākajiem tirdzniecības partneriem, esot svarīgs eksporta tirgus gan mūsu precēm, gan pakalpojumiem. Pakalpojumu īpatsvara palielināšanās tirdzniecības apmaiņā ir pastāvīga tendence. Attiecībā uz daudzām precēm valstis papildina viena otru tā, ka vienas preču grupas preces tiek zināmā nomenklatūras daļā ražotas vienā, un otra daļa- otrā valstī. Tādējādi ar savstarpēju preču apmaiņu zināmā mērā novērš arī abu tirgu mazo apjomu.

Svarīgākie eksporta artikuli:

Svarīgākie importa artikuli:

Visi ekonomiskie rādītāji ir no Statistikas dienesta

INVESTĪCIJAS

Saskaņā ar Igaunijas Bankas datiem, 31.12.2006.g. 33,3% no visām tiešajām investīcijām ārvalstīs bija Latvijā, kopsummā par 14072 milj. kronu. Saskaņā ar iepriekš minētajiem datiem 1/3 Igaunijas ārvalstu investīciju kopapjoma atrodas Latvijā.

Saskaņā ar Latvijas Uzņēmumu reģistra (Lursoft) datiem, 2007.g. 11. aprīlī Latvijā bija reģistrēti 1360 uzņēmumi ar Igaunijas kapitāla līdzdalību. Lielākie Igaunijas investori ir Hansapank, Rakveres gaļas kombināts, Microlink, Sylvester, Spacecom, Tartu Maja u.c., kas līdz ar pārdesmit citiem Igaunijas uzņēmumiem ir Latvijā visvairāk investējušo ārzemju uzņēmumu sarakstā.

Igaunijas uzņēmumi Latvijā atrodas aizvien vairāk investīciju iespēju. Ja agrāk par paplašināšanos uz Latviju paziņoja dažādi patēriņa preču un būvmateriālu ražotāji un pakalpojumu piedāvātāji, tad pēdējā gada laikā var novērot aktivitāti arī atkritumu apstrādes un mazās enerģētikas sektorā. Īpaši Igaunijas uzņēmumu darbība ir palielinājusies Latvijas nekustamo īpašumu tirgū.

Latvijas tiešās investīcijas Igaunijā 31.12.2005.g. veidoja 0,5% no Igaunijā veiktajām tiešajām investīcijām jeb summā 882 miljoni kronu. Ar Latvijas investīcijām Igaunijā ir izveidoti 420 uzņēmumi. Papildus maziem uzņēmumiem ir arī lieli uzņēmumi, piemēram, Lattelecom, Grindex, Parex.

uz sākumu

Reģionālā sadarbība

Starp Igaunijas un Latvijas robežreģionu vietējām pašvaldībām jau gadiem norisinās regulāra sadarbība. 2004.g. Igaunijas un Latvijas valdības izveidoja pārrobežu sadarbības darba grupas, kā kopīgā darba uzdevums ir pārrobežu sadarbības stratēģijas izstrādāšana ar mērķi attīstīt Latvijas- Igaunijas sadarbību ES robežu sadarbības programmās, radīt uzņēmējdarbību veicinošu vidi robežzonās un vienkāršot robežšķērsošanas procedūru. Konkrētākas darba zonas ir vides aizsardzība, tūrisms, transporta pakalpojumu attīstīšana, sadarbība kopīgas izglītības telpas un veselības aprūpes sistēmas izveidošanā. Lielākie projekti šobrīd ir Valgas- Valkas kopīgas slimnīcu sistēmas izveidošana. 2005.g. maijā Saaremaa Laevakompanii uzsāka regulārus reisus starp Ventspili un Sāmsalu. 2007.g. 3. maijā Air Baltic uzsāka aviopārvadājumus starp Kuresāri un Rīgu. No abu valstu starppilsētu projektiem ir jāatzīmē Rīgas sadarbība ar Tallinu un Tartu, kā arī Valmieras un Viljandes sadarbība.

uz sākumu

Kultūras un izglītības attiecības

Pateicoties ģeogrāfiskajam tuvumam, Igaunijas un Latvijas kontakti kultūras un izglītības jomā ir bijuši cieši. Topošie Igaunijas kultūras un valsts pārvaldes cilvēki jau 19.gadsimtā izglītību guva Jāņa Cimzes seminārā, vēlāk Rīgas tehniskajā augstskolā un Rīgas garīgajā seminārā. 2000.g. starp Igauniju, Latviju un Lietuvu noslēgtā vienošanās par augstāko izglītību apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu no Igaunijas uz Latviju mācīties ir aizvedusi desmitiem studentu. Par vispopulārāko mācību iestādi ir izveidojusies Stokholmas Ekonomiskā augstskola Rīgā.

Valgā strādā Igaunijas-Latvijas Institūts, kur tiek mācīta arī latviešu valoda. 2005.g. rudenī Valkā darbu uzsāka arī Latvijas Universitātes filiāle, kurā augstāko izglītību var iegūt arī igauņi. Jaunie laiki un atvērtas pasaules saimnieciskā darbība šo nišu ir papildinājusi ar vairākiem tūkstošiem igauņu, kā mājas gan ir Igaunijā, taču kas lielāko daļu sava darba laika pavada Latvijā.

Kā 1908.gadā Rīgā izveidotās Igaunijas Kultūras un Palīdzības Biedrības tiesību pārņēmējs darbojas Latvijas Igauņu biedrība, kuras darbība tika atjaunota 1988.gadā. Rīgas Jāņa baznīcā ir igauņu draudze, kas reizi mēnesī organizē dievkalpojumus igauņu valodā. Reizi mēnesī Latvijas valsts radio ēterā ir arī piecpadsmit minūšu ilga programma igauņu valodā. 2004.g. Rīgā norisinājās vispasaules igauņu kopā sanākšana ESTO 2004.

1989.gadā savu darbību atkal atjaunoja Rīgas Igauņu Vidusskola, kas pašlaik piedāvā izglītību apmēram 160 skolniekiem. Skolā, kas darbojas ar Latvijas valsts finansējumu, lielākā daļa mācību darba gan norisinās latviešu valodā, taču tur māca arī igauņu valodu, kultūru un vēsturi.  Ja agrāk Igauņu skola darbojās Latvijas Igauņu biedrības šaurajās telpās, tad ar Igaunijas vēstniecības palīdzību skola kopš 2003./ 2004. mācību gada strādā īpaši mācību darbam paredzētās telpās. Skolas ēkai ir nepieciešams remonts un piebūve, un Igaunijas valsts ir gatava palīdzēt. Gaida Latvijas valsts un Rīgas pašvaldības lēmumu.

Aktīvās ekonomiskās attiecības starp abām valstīm pēdējos gados uz Latviju ir atvedušas arī vairākus simtus uzņēmēju. Latvijā strādājošie igauņi ik nedēļu organizē satikšanos, taču organizē arī kopīgus sporta svētkus un ziemassvētkus. Pēc Igaunijas vēstniecības iniciatīvas vairākas reizes gadā Latvijā ieinteresētajiem igauņu uzņēmējiem tiek organizētas iepazīšanās vizītes uz dažādām Latvijas pilsētām, kā mērķis ir iepazīties ar investīciju iespējām un iepazīstināt ar Igaunijas uzņēmējiem.